SATURS
- PATELLAS LUKSĀCIJA
- SIRDS VESELĪBA
- ACU VESELĪBA
- EF/CC/DE SINDROMS UN PĀRMANTOŠANA
- SIRIENGOMIELIJA
- PAR VAKCINĀCIJU
- PAR ĒRČU PĀRNĒSĀTAJĀM SUŅU SLIMĪBĀM
- ŪDENS INTOKSIKĀCIJA
- SVARĪGI PAR VASARAS KARSTO LAIKU
Patellas luksācija
Patellas luksācija: mazo suņu lielā problēma!
Mūsdienās mazie, dekoratīvie sunīši ir ļoti populāri.,taču modei līdzi ir atnākusi arī nopietna veselības problēma – patellas luksācija. Slimības rezultātā dzīvniekam ir stipras sāpes ejot, tas klibo un nejūtas komfortabli.
Patellas luksācija (luxating patella) ir stāvoklis, kad patella jeb ceļa kauliņš iziet no normālas pozīcijas, t.i., nobīdās. Patellas luksāciju vēl mēdz apzīmēt kā ceļa kauliņa izmežģījumu. Šī saslimšana ir ļoti izplatīta tieši mazo suņu vidū, kaut gan ir reģistrēta gandrīz visām suņu šķirnēm. Slimība ir gan iedzimta, gan iegūta traumas dēļ, kā piemēram, slidenas grīdas, pārlieka fiziska slodze kucēna vecumā.
Smaguma pakāpes
1. pakāpe. Izmežģījumam ir mainīgs raksturs, ceļa kauliņu ir iespējams nobīdīt manuāli (ar rokām), pilnībā iztaisnojot ceļa locītavu. Pēc tam notiek spontāna repozīcija.
2. pakāpe. Izmežģījums parādās bieži, saliecot ceļa locītavu vai manuālās iedarbības rezultātā. Spontāna atgriešanās normālā pozīcijā nenotiek.
3. pakāpe. Noturīgs izmežģījums. Iespējama manuāla ievirzīšana, taču tās rezultātā notiek spontāns atkārtots izmežģījums.
4. pakāpe. Noturīgs izmežģījums, manuāla ievirzīšana nav iespējama.
Slimības simptomi dzīvniekiem ar dažādu smaguma pakāpi atšķiras. Vieglākos patellas luksācijas gadījumos suņiem novēro klibošanu, kuru nomaina normāla gaita. Raksturīga it kā lēkājoša gaita. Suņiem ar smagāku pakāpi slimā kāja var būt saliekta vai pat ielocīta zem vēdera.
Smagākajos gadījumos tiek veikta operācija, taču tā nav garantija tam, ka sunītis pārstās klibot. Pēcoperācijas posms ir ļoti smags, dzīvniekam ir jāpavada nedēļas, pat mēneši šaurā būrī.
Kopš 2007. gada patellas luksācijas pārbaude ir obligāts pasākums Latvijas Kinologiskajā federācijā (LKF).
Patellas luksāciju var diagnosticēt tikai sertificēts veterinārārsts, tāpēc nevajadzētu steigties ar saviem secinājumiem. Pārbaude nav sāpīga dzīvniekam, tieši otrādi, patīkama. Ārsts iztausta un izvingrina kājiņas ar rokām, tā diagnosticējot suņa ceļa locītavu un ceļa kauliņa pozīciju. Smagākos gadījumos varētu būt nepieciešams rentgens.
Precīzi diagnosticēt šo slimību ir iespējams tikai pēc dzīvnieka pilnīgas fiziskas nobriešanas un skeleta noformēšanās, tas ir, mazajām škirnēm pēc 12 mēnešu vecuma, lielākām vēlāk.
Patellas luksācija: mazo suņu lielā problēma!
Mūsdienās mazie, dekoratīvie sunīši ir ļoti populāri.,taču modei līdzi ir atnākusi arī nopietna veselības problēma – patellas luksācija. Slimības rezultātā dzīvniekam ir stipras sāpes ejot, tas klibo un nejūtas komfortabli.
Patellas luksācija (luxating patella) ir stāvoklis, kad patella jeb ceļa kauliņš iziet no normālas pozīcijas, t.i., nobīdās. Patellas luksāciju vēl mēdz apzīmēt kā ceļa kauliņa izmežģījumu. Šī saslimšana ir ļoti izplatīta tieši mazo suņu vidū, kaut gan ir reģistrēta gandrīz visām suņu šķirnēm. Slimība ir gan iedzimta, gan iegūta traumas dēļ, kā piemēram, slidenas grīdas, pārlieka fiziska slodze kucēna vecumā.
Smaguma pakāpes
1. pakāpe. Izmežģījumam ir mainīgs raksturs, ceļa kauliņu ir iespējams nobīdīt manuāli (ar rokām), pilnībā iztaisnojot ceļa locītavu. Pēc tam notiek spontāna repozīcija.
2. pakāpe. Izmežģījums parādās bieži, saliecot ceļa locītavu vai manuālās iedarbības rezultātā. Spontāna atgriešanās normālā pozīcijā nenotiek.
3. pakāpe. Noturīgs izmežģījums. Iespējama manuāla ievirzīšana, taču tās rezultātā notiek spontāns atkārtots izmežģījums.
4. pakāpe. Noturīgs izmežģījums, manuāla ievirzīšana nav iespējama.
Slimības simptomi dzīvniekiem ar dažādu smaguma pakāpi atšķiras. Vieglākos patellas luksācijas gadījumos suņiem novēro klibošanu, kuru nomaina normāla gaita. Raksturīga it kā lēkājoša gaita. Suņiem ar smagāku pakāpi slimā kāja var būt saliekta vai pat ielocīta zem vēdera.
Smagākajos gadījumos tiek veikta operācija, taču tā nav garantija tam, ka sunītis pārstās klibot. Pēcoperācijas posms ir ļoti smags, dzīvniekam ir jāpavada nedēļas, pat mēneši šaurā būrī.
Kopš 2007. gada patellas luksācijas pārbaude ir obligāts pasākums Latvijas Kinologiskajā federācijā (LKF).
Patellas luksāciju var diagnosticēt tikai sertificēts veterinārārsts, tāpēc nevajadzētu steigties ar saviem secinājumiem. Pārbaude nav sāpīga dzīvniekam, tieši otrādi, patīkama. Ārsts iztausta un izvingrina kājiņas ar rokām, tā diagnosticējot suņa ceļa locītavu un ceļa kauliņa pozīciju. Smagākos gadījumos varētu būt nepieciešams rentgens.
Precīzi diagnosticēt šo slimību ir iespējams tikai pēc dzīvnieka pilnīgas fiziskas nobriešanas un skeleta noformēšanās, tas ir, mazajām škirnēm pēc 12 mēnešu vecuma, lielākām vēlāk.
Jaunākais pētījums, atzinums un skaidrojums, kā tiek vērtēta Kavalieru sirds veselība un ieteikumi pilnā tekstā šeit https://www.thekennelclub.org.uk/health-and-dog-care/health/getting-started-with-health-testing-and-screening/heart-scheme-for-cavalier-king-charles-spaniels/
Shēmas palaišana, kas notika Kavaliera karaļa Čārlza spanielu kluba ikgadējā pilnsapulcē Derbijā, sniedza iespēju labāk izprast shēmas procesu, tostarp novērtēšanas demonstrāciju, ko veica vadošais kardiologs Deivs Fišers BVetMed CertSAC CertSAM MRCVS. Tagad arī Latvijā asociētais profesors, kardiologs, Dr. vet.med. Ilmārs Dūrītis sirds pārbaudes un atzīmes sertifikātā veic pēc šīs shēmas.
Kavalieru sirds veselība jāpārbauda katru otro gadu, jeb kā noteicis kardiologs, ja ir pamanītas kādas izmaiņas.
Shēmas palaišana, kas notika Kavaliera karaļa Čārlza spanielu kluba ikgadējā pilnsapulcē Derbijā, sniedza iespēju labāk izprast shēmas procesu, tostarp novērtēšanas demonstrāciju, ko veica vadošais kardiologs Deivs Fišers BVetMed CertSAC CertSAM MRCVS. Tagad arī Latvijā asociētais profesors, kardiologs, Dr. vet.med. Ilmārs Dūrītis sirds pārbaudes un atzīmes sertifikātā veic pēc šīs shēmas.
Kavalieru sirds veselība jāpārbauda katru otro gadu, jeb kā noteicis kardiologs, ja ir pamanītas kādas izmaiņas.
Vēlreiz par sirsniņu!
( automātisks google tulkojums bez labojumiem)
materiāls ņemts no https://drjudymorgan.com/blogs/blog/diagnosing-and-treating-heart-disease-in-dogs-and-cats
Sirds slimību diagnostika un ārstēšana suņiem un kaķiemDžūdija Morgana 2022. gada 18. aprīlisDaudzas suņu un kaķu šķirnes ir pakļautas sirds slimībām. Lai gan nav pierādītu metožu, lai samazinātu sirds slimību risku šķirnēs, kurām ir ģenētiska nosliece uz tās attīstību, mājdzīvnieka īpašniekam ir daudz uztura, augu un terapeitisko iespēju, lai atbalstītu veselīgu sirds darbību.
Kādi sirds slimību veidi ir izplatīti kaķiem?
Sirds slimība ir klusa slepkava, kas izraisa 62% kaķu pēkšņas nāves gadījumu. Rentgenogrammas reti parāda sirds palielināšanos, pat ja ir nopietna sirds slimība. Kaķiem bieži nav trokšņu pat ar progresējošu sirds slimību. Sirds slimību veidi, diagnostika un ārstēšana kaķiem ir detalizēti aprakstīti šajā emuārā: https://drjudymorgan.com/blogs/blog/heart-disease-in-cats?_pos=1&_sid=1446aca23&_ss=r
Kādi sirds slimību veidi ir izplatīti suņiem?
Mitrālā vārstuļa slimība :tas ir iemesls 75% sirds slimību suņiem. Mazo šķirņu suņi ir vairāk pakļauti mitrālā vārstuļa slimībai (MVD). Ietekmētās šķirnes ir kavaliera karaļa Čārlza spanieli, angļu rotaļu spanieli, taksi, pekinieši, mopši, čivavas, maltiešu, jorki, papiloni, bišoni, kā arī mazie pūdeļi un terjeri. Lielākajai daļai šķirņu, kuras ir uzņēmīgas pret MVD, pieaugušā ķermeņa svars ir mazāks par 9 kg (20 mārciņas). MVD, deģeneratīva vārstuļu slimība, ir iekaisuma stāvoklis, kā liecina pētījumi uzrāda paaugstinātus cirkulējošos iekaisuma marķierus suņiem, kuri cieš no šīs slimības. MVD risks palielinās līdz ar vecumu. Sirds trokšņi ir asins plūsmas noplūde jeb “turbulence”. Troksni klasificē pēc smaguma pakāpes no zemas (1) līdz augstai (6). Atzīmei nav nekāda sakara ar sirds spēku – sirds muskulis var strādāt normāli. Bet laika gaitā ar MVD sirds palielināsies, un stāvoklis galu galā novedīs pie sirds mazspējas. MVD simptomi ir:
Jebkurš mājdzīvnieks, kas cieš no jebkāda veida deģeneratīvas sirds slimības, ir jāatrodas veterinārā kardiologa uzraudzībā. Ultraskaņa, ko sauc par ehokardiogrammu, ir labākā sirds slimības stadijas un sirds funkcijas noteikšanas metode. Ir pieejami medikamenti, kas pagarinās ilgmūžību un palīdzēs mājdzīvniekiem justies ērti. Sirds slimības diagnoze nav tūlītējs nāvessods. Daudzi mājdzīvnieki dzīvos vairākus gadus pēc diagnozes noteikšanas, ja viņiem tiks piešķirta augstas kvalitātes diēta un uztura bagātinātāji. Ja jums ir kāda šķirne, kurai ir nosliece uz sirds slimībām, vislabāk ir nodot suni kardiologa uzraudzībā.
Klīniskās pazīmes dažādām suņu šķirnēm atšķiras. Tas var izraisīt pareizas diagnozes aizkavēšanos vai nepareizu diagnozi. Veterinārārstiem jāzina dažādas šķirnes pazīmes un simptomi. Izpētiet savu šķirni un pārliecinieties, ka jūsu veterinārārsts ir pazīstams ar jūsu šķirni.
Diagnosticējot sirds slimību, veterinārārstam jānoklausās, vai nav trokšņo, ko nosaka ar stetoskopu. Sirds palielināšanos var redzēt krūškurvja rentgenuzņēmumā. Jāmēra asinsspiediens. Cilvēka asinsspiediena plaukstas aproci var izmantot lielākiem suņiem. Sadarbojieties ar savu veterinārārstu, lai noteiktu vislabāko manšetes novietojumu uz jūsu suņa kājas.
Veicamie testi ietver urīna analīzi, CBC (pilnu asins analīzi) un pilnīgu ķīmijas paneli. Šie testi atklās citus sirds slimību izraisītus orgānu bojājumus. Īpašas asins analīzes, piemēram, NT-proNP tests, novērtē sirds spiedienu, pamatojoties uz sirds muskuļa stiepšanos. Šis tests ietver ļoti īpašu asins ņemšanu un procedūru. CTnl asins analīze pārbauda paaugstinātu sirds troponīna koncentrāciju serumā un ir ļoti jutīgs un specifisks sirds bojājumu marķieris.
Sirds slimības ir sadalītas posmos:
Atbalstiet jaunākus suņus un kaķus, kuriem ir nosliece uz sirds slimībām, pat ja troksnis, iespējams, vēl nav atklāts. Nav veikti labi pētījumi, lai to pierādītu, tomēr es iesaku proaktīvu aprūpi agrīnā dzīves posmā, kas var aizkavēt sirds slimību rašanos. Tipiski uztura bagātinātāji, kurus es iesaku saviem suņiem un kaķu pacientiem, ir:
https://drjudymorgan.com/products/heart-support-diet-for-cats?_pos=10&_sid=1446aca23&_ss=r
ES NEESMU recepšu sirds diētas pārtikas cienītājs . Lielākā daļa ir izgatavoti no zemākām sastāvdaļām, kas ir ļoti apstrādātas, ar sintētiskām ķīmiskām piedevām. Omega 3 tiek pievienotas, bet karsēšanas procesā kļūst sasmacis. Tiek pievienoti papildu sintētiskie vitamīni un minerālvielas, kas atbalsta sirds veselību; tomēr daži dzīvnieki uzskata, ka sintētiskie vitamīni ir "sveši" sistēmai, kā rezultātā rodas kuņģa-zarnu trakta problēmas un alerģijas.
Suņiem un kaķiem nav nepieciešami ogļhidrāti graudu veidā . Mūsu mājdzīvniekiem nav prasības attiecībā uz graudiem pārtikā . Barojiet diētu, kuras pamatā ir gaļa. Sausie grauzdiņi nenodrošina sirds uzturēšanai nepieciešamo gaļas daudzumu.
Labākais veids, kā atbalstīt mājdzīvnieka sirdi, ir barot ar īstu, veselu barību, kas nesatur sintētiskas sastāvdaļas. Arī uztura bagātinātājiem vajadzētu būt iegūtiem no īstas pārtikas, nevis sintētiskām sastāvdaļām. Mani pacienti ir strādājuši daudz labāk, ja viņi baroja īstu pārtiku, kas satur optimālai sirds veselībai nepieciešamās sastāvdaļas.
Sirds veselības uzlabošanai tiek piedāvātas liofilizētas sirdis, liofilizētas plaušas un zivju ēdieni ar augstu omega 3 taukskābju saturu. Jūs varat arī pagatavot dehidrētus gardumus mājās.
( automātisks google tulkojums bez labojumiem)
materiāls ņemts no https://drjudymorgan.com/blogs/blog/diagnosing-and-treating-heart-disease-in-dogs-and-cats
Sirds slimību diagnostika un ārstēšana suņiem un kaķiemDžūdija Morgana 2022. gada 18. aprīlisDaudzas suņu un kaķu šķirnes ir pakļautas sirds slimībām. Lai gan nav pierādītu metožu, lai samazinātu sirds slimību risku šķirnēs, kurām ir ģenētiska nosliece uz tās attīstību, mājdzīvnieka īpašniekam ir daudz uztura, augu un terapeitisko iespēju, lai atbalstītu veselīgu sirds darbību.
Kādi sirds slimību veidi ir izplatīti kaķiem?
Sirds slimība ir klusa slepkava, kas izraisa 62% kaķu pēkšņas nāves gadījumu. Rentgenogrammas reti parāda sirds palielināšanos, pat ja ir nopietna sirds slimība. Kaķiem bieži nav trokšņu pat ar progresējošu sirds slimību. Sirds slimību veidi, diagnostika un ārstēšana kaķiem ir detalizēti aprakstīti šajā emuārā: https://drjudymorgan.com/blogs/blog/heart-disease-in-cats?_pos=1&_sid=1446aca23&_ss=r
Kādi sirds slimību veidi ir izplatīti suņiem?
Mitrālā vārstuļa slimība :tas ir iemesls 75% sirds slimību suņiem. Mazo šķirņu suņi ir vairāk pakļauti mitrālā vārstuļa slimībai (MVD). Ietekmētās šķirnes ir kavaliera karaļa Čārlza spanieli, angļu rotaļu spanieli, taksi, pekinieši, mopši, čivavas, maltiešu, jorki, papiloni, bišoni, kā arī mazie pūdeļi un terjeri. Lielākajai daļai šķirņu, kuras ir uzņēmīgas pret MVD, pieaugušā ķermeņa svars ir mazāks par 9 kg (20 mārciņas). MVD, deģeneratīva vārstuļu slimība, ir iekaisuma stāvoklis, kā liecina pētījumi uzrāda paaugstinātus cirkulējošos iekaisuma marķierus suņiem, kuri cieš no šīs slimības. MVD risks palielinās līdz ar vecumu. Sirds trokšņi ir asins plūsmas noplūde jeb “turbulence”. Troksni klasificē pēc smaguma pakāpes no zemas (1) līdz augstai (6). Atzīmei nav nekāda sakara ar sirds spēku – sirds muskulis var strādāt normāli. Bet laika gaitā ar MVD sirds palielināsies, un stāvoklis galu galā novedīs pie sirds mazspējas. MVD simptomi ir:
- Ātra sekla elpošana miera stāvoklī
- Nomākta attieksme
- Nemiers (sakarā ar šķidruma uzkrāšanos krūtīs)
- Sinkope (ģībonis)
- Klepojošas / rīstīšanās skaņas
- Pēkšņa nāve
- Elpošanas traucējumi
- Sinkope (ģībonis)
- Vājums
- Ataksija (ļodzīga gaita)
- Šķirnes predispozīcija
- Vecums
- Augsts asinsspiediens
- Zobu slimība
- Baktēriju, riketsijas un vīrusu infekcijas
- Sirds tārpi
Jebkurš mājdzīvnieks, kas cieš no jebkāda veida deģeneratīvas sirds slimības, ir jāatrodas veterinārā kardiologa uzraudzībā. Ultraskaņa, ko sauc par ehokardiogrammu, ir labākā sirds slimības stadijas un sirds funkcijas noteikšanas metode. Ir pieejami medikamenti, kas pagarinās ilgmūžību un palīdzēs mājdzīvniekiem justies ērti. Sirds slimības diagnoze nav tūlītējs nāvessods. Daudzi mājdzīvnieki dzīvos vairākus gadus pēc diagnozes noteikšanas, ja viņiem tiks piešķirta augstas kvalitātes diēta un uztura bagātinātāji. Ja jums ir kāda šķirne, kurai ir nosliece uz sirds slimībām, vislabāk ir nodot suni kardiologa uzraudzībā.
Klīniskās pazīmes dažādām suņu šķirnēm atšķiras. Tas var izraisīt pareizas diagnozes aizkavēšanos vai nepareizu diagnozi. Veterinārārstiem jāzina dažādas šķirnes pazīmes un simptomi. Izpētiet savu šķirni un pārliecinieties, ka jūsu veterinārārsts ir pazīstams ar jūsu šķirni.
Diagnosticējot sirds slimību, veterinārārstam jānoklausās, vai nav trokšņo, ko nosaka ar stetoskopu. Sirds palielināšanos var redzēt krūškurvja rentgenuzņēmumā. Jāmēra asinsspiediens. Cilvēka asinsspiediena plaukstas aproci var izmantot lielākiem suņiem. Sadarbojieties ar savu veterinārārstu, lai noteiktu vislabāko manšetes novietojumu uz jūsu suņa kājas.
Veicamie testi ietver urīna analīzi, CBC (pilnu asins analīzi) un pilnīgu ķīmijas paneli. Šie testi atklās citus sirds slimību izraisītus orgānu bojājumus. Īpašas asins analīzes, piemēram, NT-proNP tests, novērtē sirds spiedienu, pamatojoties uz sirds muskuļa stiepšanos. Šis tests ietver ļoti īpašu asins ņemšanu un procedūru. CTnl asins analīze pārbauda paaugstinātu sirds troponīna koncentrāciju serumā un ir ļoti jutīgs un specifisks sirds bojājumu marķieris.
Sirds slimības ir sadalītas posmos:
- A stadija – nav simptomu, bet sugai ir nosliece uz MVD
- B1 stadija – trokšņošana, nav nepieciešamas zāles, nav simptomu
- B2 stadija – trokšņi, sirds muskuļa vājums, daži simptomi. Lēmums par zāļu lietošanu būs atkarīgs no konkrētā pacienta. Kardiologs var ieteikt ārstēšanas plānu.
- C stadija - klīniskās pazīmes ar sirds palielināšanos. Tiks izrakstītas zāles. Medikamenti var izraisīt slimību “novērošanas shēmā”, bieži vien uz ilgu laiku.
- D stadija - sirds paplašināšanās ar sirds mazspēju, kas ir izturīga pret tradicionālajiem medikamentiem. Var mainīt zāles, piemēram, spēcīgāku diurētisku līdzekli (torsemīdu). Kardiologs bieži prognozē 2–3 mēnešus no atlikušās dzīves, lai gan daudzi mājdzīvnieki pārdzīvos šo prognozi par mēnešiem vai gadiem. Dzīvnieki ar D stadijas neveiksmi var gūt labumu no papildu skābekļa, ko var piegādāt mājās ar skābekļa koncentratoru un mājas ICU būru . Lietošanas laikā būra iekšpusē noteikti novietojiet dzesēšanas paklājiņu .
- Audzēji sirdī
- Hipertensija (augsts asinsspiediens)
- Plaušu hipertensija (augsts spiediens plaušās)
- PLE - proteīnu zaudēšanas enteropātija
- Ascīts - šķidruma noplūde vēderā
- Aritmijas (patoloģiski sirds ritmi)
- Sinkopija (ģībonis).
Atbalstiet jaunākus suņus un kaķus, kuriem ir nosliece uz sirds slimībām, pat ja troksnis, iespējams, vēl nav atklāts. Nav veikti labi pētījumi, lai to pierādītu, tomēr es iesaku proaktīvu aprūpi agrīnā dzīves posmā, kas var aizkavēt sirds slimību rašanos. Tipiski uztura bagātinātāji, kurus es iesaku saviem suņiem un kaķu pacientiem, ir:
- CoQ10 - Pētījumi liecina, ka CoQ10 samazina sirds troponīna līmeni suņiem ar sirds slimībām. Sistoliskā funkcija ievērojami palielinājās, jo CoQ10 ir faktors, kas nepieciešams enerģijas ražošanā muskuļu šūnās. Tādējādi CoQ10 papildināšana var uzlabot enerģijas pieejamību sirds muskuļa kontrakcijai. CoQ10 var aizsargāt sirds muskuļu šūnas no ievainojumiem, pateicoties tā antioksidanta iedarbībai. Treškārt, tika konstatēts, ka CoQ10 samazina asinsvadu pretestību, tādējādi ļaujot asins plūsmai no sirds vieglāk virzīties uz priekšu. Ieteicamās devas 1 mg uz ķermeņa svara mārciņu nav pietiekami augstas, lai radītu šo labvēlīgo ietekmi. Es devu saviem suņiem un pacientiem daudz lielāku devu, apmēram 5 mg uz mārciņu divas reizes dienā.
- L-karnitīns - 500 mg maziem suņiem līdz 2000 mg lieliem suņiem divas reizes dienā. Uztura avoti ar augstu karnitīna līmeni ir sarkanā gaļa (liellopu gaļa) un jebkura avota sirds muskuļa gaļa.
- Taurīns (atrodams Rx Vitamins Feline Essentials un Rx Vitamins Formula HL) - 250 līdz 750 mg divas reizes dienā (dažiem suņiem ar DCM var būt nepieciešams līdz 5000 mg dienā). Uztura avoti ar augstu taurīna līmeni ir vēžveidīgie, piemēram, mīdijas, ķemmīšgliemenes un gliemenes, tumšās gaļas mājputni un kazas piens.
- Vilkābele - palielina sirds muskuļa kontrakcijas spēku, kas atrodams daudzos dažādu stiprumu augu preparātos. Kombinētās formulas bieži satur šo augu, tomēr šajās formulās bieži vien nav pietiekami lielas visu sastāvdaļu devas, kuras es vēlos iekļaut; Es izmantoju vienas sastāvdaļas produktus un tos slāņoju. Tas var radīt lielākas neērtības, taču tas ļauj man pielāgot protokolu, pamatojoties uz mana mājdzīvnieka stāvokli.
- Omega 3 taukskābes samazina sirds iekaisumu, samazina triglicerīdu līmeni un samazina muskuļu izšķērdēšanu. Ja mājdzīvnieks nepanes zivju eļļu, izmantojiet fitoplanktonu, piemēram, aļģu eļļu vai fitoplanktonu . Zivju eļļu nedrīkst uzglabāt plastmasas pudelē vai pakļaut gaisam, jo tas var izraisīt oksidēšanos un sasmakšanu. Dodiet 30 mg EPA un DHA uz vienu mārciņu ķermeņa svara katru dienu, kā arī 1 līdz 2 SV E vitamīna uz vienu ķermeņa svara mārciņu.
- Kalcijs – uzturā ir jābūt pietiekamam kalcijam, īpaši, veidojot mājās gatavotas diētas.
- Mājdzīvniekiem ar sirds slimībām bieži ir zems D vitamīna līmenis . Pirms D vitamīna papildterapijas sākšanas jāpārbauda D vitamīna līmenis . Augsta D vitamīna līmeņa toksicitāte var būt problēma
- E vitamīns , kas ir svarīgs sirds muskuļa darbībai, darbojas kā antioksidants, lai aizsargātu sirds šūnas no oksidatīviem bojājumiem.
- Selēns – mikroelements, kas atbalsta sirds darbību – atrodams zivīs, vistas gaļā, liellopu gaļā un cūkgaļā.
- Hroms – mikroelements, kas atbalsta sirds darbību – atrodams brokoļos un sēnēs.
- D-Ribose - D-Ribose ir dabīgs cukurs. Vairākos pētījumos ar cilvēkiem ir pierādīts, ka tas palielina sirds kontraktilitāti un pagarina cilvēku dzīvildzi no sirds mazspējas. Tas ir ļoti lēts, un nav ziņots par blakusparādībām.
- PEA – dabisks pretiekaisuma līdzeklis, kas iedarbojas uz endokanabinoīdu sistēmu.
- CBD eļļa – pretiekaisuma un prettrauksmes iedarbība; parasti ieteicamā deva ir 1 mg uz 10 mārciņām ķermeņa svara 2 līdz 3 reizes dienā.
- Raudzēts neapstrādāts kazas piens – augsts taurīna saturs, vidējas ķēdes triglicerīdi un vitamīni, kas nepieciešami sirds darbībai; Iņ toniks iekaisuma mazināšanai. Kazas piens satur arī GABA (ƴ-aminosviestskābi), neirotransmiteru, ar dažādu fizioloģisku iedarbību, piemēram, asinsspiediena modulāciju, imūnsistēmu, insulīna jutību un stresu.
- Sugai piemērota gaļas diēta, vēlams neapstrādāta vai maigi termiski apstrādāta, kas ietver sirds muskuļa gaļu. No tradicionālās ķīniešu medicīnas perspektīvas sirds mazspēja un sirds paplašināšanās ir saistītas ar sirds Qi deficītu un asins stagnāciju. Izstrādājot diētu, lai atbalstītu optimālu sirds darbību, es iekļauju Qi tonikus un sastāvdaļas, lai novērstu stagnāciju, kas nodrošina asins kustību.
- Qi (enerģijas) tonizējoši pārtikas produkti - liellopu gaļa, tumšās gaļas mājputnu gaļa, truši, ķirbji, ķirbji, saldie kartupeļi, zelta pasta un šitaki sēnes. Sirds Qi deficīta ārstniecības augu preparāts ir Stasis in the Mansion of the Blood.
- Pārtika, kas novērš stagnāciju un palīdz novērst šķidruma uzkrāšanos — selerijas, arbūzi, pieneņu zaļumi un saknes, mieži, sēnes, ķiploki un pētersīļi.
- Asins tonizējoši ēdieni - olu dzeltenumi, sardīnes, tumši lapu zaļumi, aknas, liellopu gaļa. Sirds asins deficītu var ārstēt ar augu preparātu Si Wu Tang ( četras vielas ) anēmijai vai sirds asins deficītam ar Shen traucējumiem (uzvedības izmaiņas, vokalizēšana naktī, bailes no skaļiem trokšņiem) ar augu sastāvu Tian Wang Bu Xin Wan ( Emperor's). Tējas tabletes ).
- Sirds atbalsta diētu receptes var atrast šeit:
https://drjudymorgan.com/products/heart-support-diet-for-cats?_pos=10&_sid=1446aca23&_ss=r
ES NEESMU recepšu sirds diētas pārtikas cienītājs . Lielākā daļa ir izgatavoti no zemākām sastāvdaļām, kas ir ļoti apstrādātas, ar sintētiskām ķīmiskām piedevām. Omega 3 tiek pievienotas, bet karsēšanas procesā kļūst sasmacis. Tiek pievienoti papildu sintētiskie vitamīni un minerālvielas, kas atbalsta sirds veselību; tomēr daži dzīvnieki uzskata, ka sintētiskie vitamīni ir "sveši" sistēmai, kā rezultātā rodas kuņģa-zarnu trakta problēmas un alerģijas.
Suņiem un kaķiem nav nepieciešami ogļhidrāti graudu veidā . Mūsu mājdzīvniekiem nav prasības attiecībā uz graudiem pārtikā . Barojiet diētu, kuras pamatā ir gaļa. Sausie grauzdiņi nenodrošina sirds uzturēšanai nepieciešamo gaļas daudzumu.
Labākais veids, kā atbalstīt mājdzīvnieka sirdi, ir barot ar īstu, veselu barību, kas nesatur sintētiskas sastāvdaļas. Arī uztura bagātinātājiem vajadzētu būt iegūtiem no īstas pārtikas, nevis sintētiskām sastāvdaļām. Mani pacienti ir strādājuši daudz labāk, ja viņi baroja īstu pārtiku, kas satur optimālai sirds veselībai nepieciešamās sastāvdaļas.
Sirds veselības uzlabošanai tiek piedāvātas liofilizētas sirdis, liofilizētas plaušas un zivju ēdieni ar augstu omega 3 taukskābju saturu. Jūs varat arī pagatavot dehidrētus gardumus mājās.
Sirds veselība
Sirds mitrālā vārstuļa slimība (MVD) ir poliģenētisks slimība, kas skar vairāk nekā pusi Kavalieriem pēc 5 gadu vecuma, un gandrīz visus kavalierus pēc 10 gadu vecuma.
Kas tas ir?
MVD ir deģenerācija sirds mitrālā vārstulī, kas ir viens no četriem vārstuļiem suņa sirdī. Problēma sākās, kad šis mitrālais vārstulis deģenerāti, vairs pilnībā neaizveras pēc katras asins sūknēšanas darbības, ļaujot nedaudz asins plūst atpakaļ, pretējā virzienā uz priekšējo sirds kambari. Ar laiku stāvoklis pasliktinās, ar vien vairāk asiņu plūst atpakaļ caur šo vārstu. Pēdējā stadijā, vārsta balsts dažkārt vispār nekustās un nepumpē vairs asinis. MVD rezultāti rāda, ka tieši šie asins sastrēgums izraisa sirds mazspēju.
Aptuveni 10% no visiem suņiem, ne tikai kavalierīši, cieš no kāda veida sirds slimībām. Mitrālā vārstuļa slimība ir visizplatītākā sirdsdarbības traucējumu problēma visu šķirņu suņiem. Tomēr, Kavaliera Karaļa Čārlza spanieliem MVD izplatība aptuveni 20 reizes biežāk, nekā citām šķirnēm un parasti progresē agrāk, nekā citām sķirnēm.
video
Diagnoze
Lai diognozticētu šo slimību, būtu jāizmeklē sirds reizi gadā sākot no 1 gada vecuma. Ja MVD ir konstatēts, tās progresēšanu var uzraudzīt ar, rentgenstariem, ehokardiogrammas un Doppler ehokardiogrammu .
Pēc ārsta izmeklēšanas nosaka šādas pakāpes:
Pakāpe 1 (I): Skanēšanas laikā nav trokšņu un sirds darbība ir klusa.
Pakāpe 2 (II): Iespējami nelieli trokšņi.
Pakāpe 3 (III): Trokšņi paliek ar vien skaļāki, un jāsāk uztraukties, par nopietnām problēmām.
Pakāpe 4 (IV): Trokšņi ir skaļi un sirdī ir vibrācija, ko var sajust arī pirkstu galiem bez skanēšanas. Sunim ir jau lielas problēmas.
Pakāpe 5 (V): Varētu teikt, ka sirsniņā notiek īsts „Trilleris”, suns ir smagi slims.
Pakāpe 6 (VI): Sirds klauves var pat sadzirdēt, sajust. Šādam sunītim ir atlicis pavisam mazs ko dzīvot.
Regulāra attārpošana, svara kontrole (palielināts svars palielina sirds slimību attīstības risku), sabalensēta diēta un fiziskās slodzes (regulāras pastaigas), ikgadējs veterinārārsta apmeklējums, kura laikā dzīvnieku klīniski izmeklē, pamanot sirds slimības agrīnās stadijās.
Simptomi, kad jāpievērš uzmanība
Apātiskums, grūtības panest fizisko slodzi, apetītes zudums un/vai svara zudums, „saraustīts” miegs, klepus, īpaši slodzes laikā vai uztraukuma gadījumā, pēc dzeršanas, nakts laikā un no rītiem, atkrēpošana, apgrūtināta elpošana, gaišas vai zilganas nokrāsas gļotādas, samaņas zudums, ģībšana, letarģija, pakāpeniska vēdera apjoma palielināšanā (šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā).
Audzētāju Pienākums
Visā pasaulē ir pieņemts, ka audzētāja pienākums ir veikt sirds pārbaudi savam suni, pirms suns tiek pārots. Vienalga vai tā ir kuce, vai suns, ikvienam pirms pēcnācēju radīšanas ir jāveic sirds pārbaude, pat ja to neprasa Kinoloģiskais klubs, kurā sastāv šis audzētājs. Turklāt pārbaude vispirms jāveic ar Doppler skaneri. Ikviena kucēna pircēja pienākums ir jautāt pēc pārbaužu rezultātiem kucēna vecākiem pirms tā iegādes.
Sertificēti kardiologi: Dita Stalte "Dzīvnieku Veselības centrā", Fr.Candera ielā 4, Rīgā un profesors Ilmārs Dūrītis , Jelgavā
Sirds mitrālā vārstuļa slimība (MVD) ir poliģenētisks slimība, kas skar vairāk nekā pusi Kavalieriem pēc 5 gadu vecuma, un gandrīz visus kavalierus pēc 10 gadu vecuma.
Kas tas ir?
MVD ir deģenerācija sirds mitrālā vārstulī, kas ir viens no četriem vārstuļiem suņa sirdī. Problēma sākās, kad šis mitrālais vārstulis deģenerāti, vairs pilnībā neaizveras pēc katras asins sūknēšanas darbības, ļaujot nedaudz asins plūst atpakaļ, pretējā virzienā uz priekšējo sirds kambari. Ar laiku stāvoklis pasliktinās, ar vien vairāk asiņu plūst atpakaļ caur šo vārstu. Pēdējā stadijā, vārsta balsts dažkārt vispār nekustās un nepumpē vairs asinis. MVD rezultāti rāda, ka tieši šie asins sastrēgums izraisa sirds mazspēju.
Aptuveni 10% no visiem suņiem, ne tikai kavalierīši, cieš no kāda veida sirds slimībām. Mitrālā vārstuļa slimība ir visizplatītākā sirdsdarbības traucējumu problēma visu šķirņu suņiem. Tomēr, Kavaliera Karaļa Čārlza spanieliem MVD izplatība aptuveni 20 reizes biežāk, nekā citām šķirnēm un parasti progresē agrāk, nekā citām sķirnēm.
video
Diagnoze
Lai diognozticētu šo slimību, būtu jāizmeklē sirds reizi gadā sākot no 1 gada vecuma. Ja MVD ir konstatēts, tās progresēšanu var uzraudzīt ar, rentgenstariem, ehokardiogrammas un Doppler ehokardiogrammu .
Pēc ārsta izmeklēšanas nosaka šādas pakāpes:
Pakāpe 1 (I): Skanēšanas laikā nav trokšņu un sirds darbība ir klusa.
Pakāpe 2 (II): Iespējami nelieli trokšņi.
Pakāpe 3 (III): Trokšņi paliek ar vien skaļāki, un jāsāk uztraukties, par nopietnām problēmām.
Pakāpe 4 (IV): Trokšņi ir skaļi un sirdī ir vibrācija, ko var sajust arī pirkstu galiem bez skanēšanas. Sunim ir jau lielas problēmas.
Pakāpe 5 (V): Varētu teikt, ka sirsniņā notiek īsts „Trilleris”, suns ir smagi slims.
Pakāpe 6 (VI): Sirds klauves var pat sadzirdēt, sajust. Šādam sunītim ir atlicis pavisam mazs ko dzīvot.
Regulāra attārpošana, svara kontrole (palielināts svars palielina sirds slimību attīstības risku), sabalensēta diēta un fiziskās slodzes (regulāras pastaigas), ikgadējs veterinārārsta apmeklējums, kura laikā dzīvnieku klīniski izmeklē, pamanot sirds slimības agrīnās stadijās.
Simptomi, kad jāpievērš uzmanība
Apātiskums, grūtības panest fizisko slodzi, apetītes zudums un/vai svara zudums, „saraustīts” miegs, klepus, īpaši slodzes laikā vai uztraukuma gadījumā, pēc dzeršanas, nakts laikā un no rītiem, atkrēpošana, apgrūtināta elpošana, gaišas vai zilganas nokrāsas gļotādas, samaņas zudums, ģībšana, letarģija, pakāpeniska vēdera apjoma palielināšanā (šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā).
Audzētāju Pienākums
Visā pasaulē ir pieņemts, ka audzētāja pienākums ir veikt sirds pārbaudi savam suni, pirms suns tiek pārots. Vienalga vai tā ir kuce, vai suns, ikvienam pirms pēcnācēju radīšanas ir jāveic sirds pārbaude, pat ja to neprasa Kinoloģiskais klubs, kurā sastāv šis audzētājs. Turklāt pārbaude vispirms jāveic ar Doppler skaneri. Ikviena kucēna pircēja pienākums ir jautāt pēc pārbaužu rezultātiem kucēna vecākiem pirms tā iegādes.
Sertificēti kardiologi: Dita Stalte "Dzīvnieku Veselības centrā", Fr.Candera ielā 4, Rīgā un profesors Ilmārs Dūrītis , Jelgavā
Acu veselība
Kavaliera Karaļa Čārlza spanielam lielu daļu ģenētisko slimību skar tieši acis. No 1999 kavalieriem pētījums, ko veica suņu acu Reģistrācijas fonds parādīja, ka vidēji 30% no visiem novērtētajiem CKCSs bija problēmas ar acīm.
Slimību sarakstā ietver iedzimtu kataraktu, radzenes distrofiju, distichiasis, sausās acs sindromu, entropiju, mikroftalmiju, progresīvo tīklenes deģenerāciju, un tīklenes displāziju. Citas iedzimtas acu slimības, netika novērotas.
Daudzos gadījumos, acu bojājumus CKCSs var sasaistīt ar brahicefālo galvas formu. Acu slimības ir iedzimtas slimības, un tās var attīstīties sunim augot, un ļoti iespējams, ka Jūs nepamanīsiet slimības pazīmes kucēna vecumā. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīs suņa acis pie sertificēta ārsta un nepieļaut suņa pārošanu pirms nav veikta acu pārbaude.
Pie kucēna iegādes svarīgi, jautāt vecāku pārbaužu rezultātus. Pārbaudītam sunim tiek izsniegts sertifikāts, un Jums ir tiesības tos redzēt pirms kucēna iegādes. Ja audzētājs vai suņa saimnieks neuzrāda Jums šo sertifikātu, Jums ir tiesības uzskatīt ka šāda pārbaude nav veikta, un audzētājs nav godīgs, un atteikt kucēna iegādi. Bieži sastopami lēti kucēni, bez veselības pārbaudēm, kam vēlāk tiek konstatētas dažādas veselības problēmas.
Acu pārbaudi var veikt: Dzīvnieku veselības centrā, Cendera ielā 4, pie dr. Līgas Kovaļčukas vai dr. Ilze Pētersone, Veterinārmedicīnas izglītības centrā, K.Helmaņa ielā 8, Jelgavā
LKF biedriem pirms pārbaudes veikšanas jāizņem nosūtījums LKF birojā, Elijas ielā 21, Rīgā.
Kavaliera Karaļa Čārlza spanielam lielu daļu ģenētisko slimību skar tieši acis. No 1999 kavalieriem pētījums, ko veica suņu acu Reģistrācijas fonds parādīja, ka vidēji 30% no visiem novērtētajiem CKCSs bija problēmas ar acīm.
Slimību sarakstā ietver iedzimtu kataraktu, radzenes distrofiju, distichiasis, sausās acs sindromu, entropiju, mikroftalmiju, progresīvo tīklenes deģenerāciju, un tīklenes displāziju. Citas iedzimtas acu slimības, netika novērotas.
Daudzos gadījumos, acu bojājumus CKCSs var sasaistīt ar brahicefālo galvas formu. Acu slimības ir iedzimtas slimības, un tās var attīstīties sunim augot, un ļoti iespējams, ka Jūs nepamanīsiet slimības pazīmes kucēna vecumā. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīs suņa acis pie sertificēta ārsta un nepieļaut suņa pārošanu pirms nav veikta acu pārbaude.
Pie kucēna iegādes svarīgi, jautāt vecāku pārbaužu rezultātus. Pārbaudītam sunim tiek izsniegts sertifikāts, un Jums ir tiesības tos redzēt pirms kucēna iegādes. Ja audzētājs vai suņa saimnieks neuzrāda Jums šo sertifikātu, Jums ir tiesības uzskatīt ka šāda pārbaude nav veikta, un audzētājs nav godīgs, un atteikt kucēna iegādi. Bieži sastopami lēti kucēni, bez veselības pārbaudēm, kam vēlāk tiek konstatētas dažādas veselības problēmas.
Acu pārbaudi var veikt: Dzīvnieku veselības centrā, Cendera ielā 4, pie dr. Līgas Kovaļčukas vai dr. Ilze Pētersone, Veterinārmedicīnas izglītības centrā, K.Helmaņa ielā 8, Jelgavā
LKF biedriem pirms pārbaudes veikšanas jāizņem nosūtījums LKF birojā, Elijas ielā 21, Rīgā.
Epizodiskā krišanas slimība Kavaliera karaļa Čārlza Spanieliem (EF)
Epizodiskā krišana, kuru dažreiz sauc arī par kritušajiem kavalieriem, sabrukšana kavalieru sindromu vai paroksismāli hipertroniski traucējumi, kas ir muskuļu stīvums un krampju sindroms!
Cēlonis vēl nav zināms, kāpēc šī slimība ir radusies, taču ir pierādījumi, ka šai šķirnei šī slimība bijusi vairāk nekā četrdesmit gadus.
Bieži ir noteikta diagnoze kā epilepsijas lēkmes. Vieglākos gadījumos to var norakstīt kā krampji, spazmas vai untums. Jūsu veterinārārsts vai audzētājs var nezināt, ka šī slimība pastāv, jo ir atzinuši tikai dažās pasaules daļās.
Informācija par slimību.
Kaut arī šī simptomu kopums var šķist sarežģīta, viens veterinārārsts reiz teica, ka EF izskatās kā “nekas cits”.
EF ir “fiziskas slodzes izraisītas hipotonijas traucējumi”, kas nozīmē, ka ir paaugstināts muskuļu tonuss, un muskuļi nespēj atslābināties. Epizodes būs atbilde uz uztraukumu, darbību, vai vilšanos, izņemot smagus gadījumus. Tad simptomi var būt hroniski vai notikt bez redzama iemesla. Šīs raksts būs kopīgs abiem gadījumiem.
Epizodiskā krišanas sindroms parāda sevi kā masīvu simptomu kopumu, nav viegli, lai tos aprakstītu. Katram sunim to pašu simptomu savādāka izpausme. Biežumu, veidu un / vai smaguma epizodes var palielināties, samazināties vai mainīties, jo suns kļūst vecāks. Tāpēc nav modeļa progresēšanai EF.
EF izpausme var svārstīties no īslaicīgas līdz ļoti ilgstošai, atkarībā no suņa un stresa pakāpes, kas izraisa simptomus. Dažos retos gadījumos, suņi nav spējuši atgūties no epizodes. Pareiza diagnoze ir ļoti svarīga, jo smagas, paplašinātas epizodes gadījumos var efektīvi suni ārstēt slimnīcas apstākļos.
Lai gan simptomi parasti rodas sākot ar piecu mēnešu vecumu, pirmais ievērojamais simptoms var rasties jebkurā vecumā. EF var būt visu krasu kavalieriem un abiem dzimumiem.
Jūsu sunim veterinārārsts var būt noteicis citu slimību. Daži simptomi var šķist līdzīgi Syringomyelia, aknu slimībām, epilepsijas lēkmēm vai citiem traucējumiem.
Simptomu apraksts
Lēkmes laikā suns apzinās un spēj reaģēt uz kairinājumu. Nav ķermeņa funkciju zudumu.
Epizodes ietver vienu vai jebkuru šādu kombināciju:
* „Sasaluma” momenti
* Staigājot ar galvu uz leju to turot tikai uz vienu pusi.
* Stīvums pakaļkājām
* Acīmredzami trūkst koordinācijas aizmugures vai priekšējās ekstremitātēs
* Zaķa-lēciena gaita
* Pazemināta iešana ar stīvām pakaļkājām (var būt pazīme muguras traumai)
* Pagaidu kontroles zaudēšana pakaļkājās
* Mēģinot celties samazinās stabilitāte
* Griešanās vai kūleņošana
* Šķietamas “spazmas”
* Siekalošanās
* Kāju celšana virs galvas
* Muskuļu savilkšanās ap muti, nespēja atvērt žokļus
* Acis var šķist izspiedušas, ka arī savilkti sejas muskuļi.
* “Briežu mednieks”, mēģinājums piecelties ar pakaļējās kājas palīdzību, taču kājas neklausa un suns nevar piecelties un priekškājas ir nekustīgas.
Pēc pirmās epizodes, suņi ar viegliem simptomiem parasti dzīvo tālāk, it kā nekas nav noticis. Ja epizode ir smaga vai ilgstoša, suns pēc tās var būt noguris un var atpūsties. Pēc smagas epizodes daži kucēni nobīstas un paiet zināms laiks, lai kucēns nomierinātos.
Ja jūs domājat, ka jūsu suns ir šī slimība vai jūsu sunim ir šīs slimības epizodes , tās ir smagas, bieži rodas – sazinieties ar savu veterinārārstu nekavējoties.
Video: http://youtu.be/y3azxrykoNQ
Kāpēc pārbaudīt savu suni vai tas nav slims vai nav nēsātājs epizodiskās krišanas sindromam?
Dzīvnieku veselības Trust klīnikā tika pārbaudīti 842 kavalieri, no kuriem izrādījās, ka 27% ir slimības EFS (Epizodiskās krišanas sindroma) nēsātāji vai divu citu, pat vairāk smagu ģenētisko traucējumu nēsātāji, pazīstama kā cirtainā apmatojuma un sausā acs sindroms. Tikai DNS tests var pārbaudīt Jūsu suni pret visiem šiem trim traucējumiem.
Mīlot kavalierus, mums būtu nepieciešams pirms pārošanas suni pārbaudīt. Kavalieriem ir mazs genofonds, kas ir kā “pārvadātājs” šim slimības gēnam, un ja Jūsu suns ir slimības nēsātājs ( nevis slims suns) tas nenozīmē, ka suni nevar pārot. Pārot nedrīkst tikai slimu suni, vai divus slimības nēsātājus. Piemēram, ja abi suņi būs slimības nēsātāji, tad kucēni iespējams būs ne tikai nēsātāji, bet var gadīties, ka arī slimi. Ja viens no suņiem būs nēsātājs, tad kucēni arī var būt nēsātāji, bet nebūs slimi, un būs jābūt uzmanīgākiem, pie pārošanās. Tieši DNS pārbaude ļauj mums uzzināt vai mums ir risks pārojot suņus.
Neziniet kur pārbaudīt savu suni pret šo slimību? Jūs variet griezties pie mums [email protected] un mēs Jums ieteiksim, kur nokārtot DNS testus, ka arī meklējiet informāciju šeit:http://www.ahtdnatesting.co.uk/
Vairāk informācijas par šo slimību variet atrast: http://cavalierepisodicfalling.com/first.html
Ar lokainās spalvas un sausās acs sindromu (CC/DE) var būt tikai nēsātāji, jo slimie kucēni ar šiem sindromiem parasti neizdzīvo, jeb jāeitanizē.
Epizodiskā krišana, kuru dažreiz sauc arī par kritušajiem kavalieriem, sabrukšana kavalieru sindromu vai paroksismāli hipertroniski traucējumi, kas ir muskuļu stīvums un krampju sindroms!
Cēlonis vēl nav zināms, kāpēc šī slimība ir radusies, taču ir pierādījumi, ka šai šķirnei šī slimība bijusi vairāk nekā četrdesmit gadus.
Bieži ir noteikta diagnoze kā epilepsijas lēkmes. Vieglākos gadījumos to var norakstīt kā krampji, spazmas vai untums. Jūsu veterinārārsts vai audzētājs var nezināt, ka šī slimība pastāv, jo ir atzinuši tikai dažās pasaules daļās.
Informācija par slimību.
Kaut arī šī simptomu kopums var šķist sarežģīta, viens veterinārārsts reiz teica, ka EF izskatās kā “nekas cits”.
EF ir “fiziskas slodzes izraisītas hipotonijas traucējumi”, kas nozīmē, ka ir paaugstināts muskuļu tonuss, un muskuļi nespēj atslābināties. Epizodes būs atbilde uz uztraukumu, darbību, vai vilšanos, izņemot smagus gadījumus. Tad simptomi var būt hroniski vai notikt bez redzama iemesla. Šīs raksts būs kopīgs abiem gadījumiem.
Epizodiskā krišanas sindroms parāda sevi kā masīvu simptomu kopumu, nav viegli, lai tos aprakstītu. Katram sunim to pašu simptomu savādāka izpausme. Biežumu, veidu un / vai smaguma epizodes var palielināties, samazināties vai mainīties, jo suns kļūst vecāks. Tāpēc nav modeļa progresēšanai EF.
EF izpausme var svārstīties no īslaicīgas līdz ļoti ilgstošai, atkarībā no suņa un stresa pakāpes, kas izraisa simptomus. Dažos retos gadījumos, suņi nav spējuši atgūties no epizodes. Pareiza diagnoze ir ļoti svarīga, jo smagas, paplašinātas epizodes gadījumos var efektīvi suni ārstēt slimnīcas apstākļos.
Lai gan simptomi parasti rodas sākot ar piecu mēnešu vecumu, pirmais ievērojamais simptoms var rasties jebkurā vecumā. EF var būt visu krasu kavalieriem un abiem dzimumiem.
Jūsu sunim veterinārārsts var būt noteicis citu slimību. Daži simptomi var šķist līdzīgi Syringomyelia, aknu slimībām, epilepsijas lēkmēm vai citiem traucējumiem.
Simptomu apraksts
Lēkmes laikā suns apzinās un spēj reaģēt uz kairinājumu. Nav ķermeņa funkciju zudumu.
Epizodes ietver vienu vai jebkuru šādu kombināciju:
* „Sasaluma” momenti
* Staigājot ar galvu uz leju to turot tikai uz vienu pusi.
* Stīvums pakaļkājām
* Acīmredzami trūkst koordinācijas aizmugures vai priekšējās ekstremitātēs
* Zaķa-lēciena gaita
* Pazemināta iešana ar stīvām pakaļkājām (var būt pazīme muguras traumai)
* Pagaidu kontroles zaudēšana pakaļkājās
* Mēģinot celties samazinās stabilitāte
* Griešanās vai kūleņošana
* Šķietamas “spazmas”
* Siekalošanās
* Kāju celšana virs galvas
* Muskuļu savilkšanās ap muti, nespēja atvērt žokļus
* Acis var šķist izspiedušas, ka arī savilkti sejas muskuļi.
* “Briežu mednieks”, mēģinājums piecelties ar pakaļējās kājas palīdzību, taču kājas neklausa un suns nevar piecelties un priekškājas ir nekustīgas.
Pēc pirmās epizodes, suņi ar viegliem simptomiem parasti dzīvo tālāk, it kā nekas nav noticis. Ja epizode ir smaga vai ilgstoša, suns pēc tās var būt noguris un var atpūsties. Pēc smagas epizodes daži kucēni nobīstas un paiet zināms laiks, lai kucēns nomierinātos.
Ja jūs domājat, ka jūsu suns ir šī slimība vai jūsu sunim ir šīs slimības epizodes , tās ir smagas, bieži rodas – sazinieties ar savu veterinārārstu nekavējoties.
Video: http://youtu.be/y3azxrykoNQ
Kāpēc pārbaudīt savu suni vai tas nav slims vai nav nēsātājs epizodiskās krišanas sindromam?
Dzīvnieku veselības Trust klīnikā tika pārbaudīti 842 kavalieri, no kuriem izrādījās, ka 27% ir slimības EFS (Epizodiskās krišanas sindroma) nēsātāji vai divu citu, pat vairāk smagu ģenētisko traucējumu nēsātāji, pazīstama kā cirtainā apmatojuma un sausā acs sindroms. Tikai DNS tests var pārbaudīt Jūsu suni pret visiem šiem trim traucējumiem.
Mīlot kavalierus, mums būtu nepieciešams pirms pārošanas suni pārbaudīt. Kavalieriem ir mazs genofonds, kas ir kā “pārvadātājs” šim slimības gēnam, un ja Jūsu suns ir slimības nēsātājs ( nevis slims suns) tas nenozīmē, ka suni nevar pārot. Pārot nedrīkst tikai slimu suni, vai divus slimības nēsātājus. Piemēram, ja abi suņi būs slimības nēsātāji, tad kucēni iespējams būs ne tikai nēsātāji, bet var gadīties, ka arī slimi. Ja viens no suņiem būs nēsātājs, tad kucēni arī var būt nēsātāji, bet nebūs slimi, un būs jābūt uzmanīgākiem, pie pārošanās. Tieši DNS pārbaude ļauj mums uzzināt vai mums ir risks pārojot suņus.
Neziniet kur pārbaudīt savu suni pret šo slimību? Jūs variet griezties pie mums [email protected] un mēs Jums ieteiksim, kur nokārtot DNS testus, ka arī meklējiet informāciju šeit:http://www.ahtdnatesting.co.uk/
Vairāk informācijas par šo slimību variet atrast: http://cavalierepisodicfalling.com/first.html
Ar lokainās spalvas un sausās acs sindromu (CC/DE) var būt tikai nēsātāji, jo slimie kucēni ar šiem sindromiem parasti neizdzīvo, jeb jāeitanizē.
Siringomielija
Īsumā:
Siringomielija (SM) ir nopietna saslimšana, kura raksturojas ar šķirduma pildītu dobumu veidošanos muguras smadzenēs netālu no galvas smadzenēm. Tā ir pazīstama arī kā „kakla kasītāja slimība”, jo viena no tipiskākajām pazīmēm ir kasīšanās kakla zonā, īpaši satraukuma brīžos.
Kavaliera karaļa Čārlza spaniela galvaskausa aizmugurējā daļa tipiski var būt par mazu, lai tajā ievietotos visas smadzenītes (viena no galvas smadzeņu anatomiskajām daļām), kas var būt arī pārāk lielas un tādēļ tās spiežas laukā caur foramen magnum (caurumu galvaskausa aizmugurē) daļēji bloķējot cerebrospinālā šķidruma (CSŠ) plūsmu. Patoloģiskās CSŠ plūsmas radītais atšķirīgais spiediens tiek uzskatīts par cēloni, kas rada SM dobumus ( sauktus par syrinx) muguras smadzenēs, lai gan zinātnieki nav nonākuši pie kopīga lēmuma.
SM ir reti sastopama lielākajai daļai suņu šķirņu, bet ir izplatīta Kavaliera Karaļa Čārlza spanieliem, grifoniem, pekiniešiem, čihua-hua un tamlīdzīgām šķirnēm ar līdzīgu galvas kausa formu. Kopš 2000. gada ir pieaudzis kavalieriem diagnosticēto gadījumu skaits. Tā ir visā pasaulē sastopama saslimšana, kas neaprobežojas ar konkrētu valsti, šķirnes līniju vai auzdētavu un eksperti ziņo, ka tiek uzskatīts, ka šī patoloģija ir iedzimta.
Simptomi:
SM reti var tikt atklāta jauniem kucēniem, tā kā tās simptomi parasti nav manāmi pirms sešu mēnešu vai vairāku gadu vecuma sasniegšanas.
Sāpes ir vissvarīgākā slimības klīniskā pazīme. Simptomi var plaši variēt dažādiem suņiem, bet pirmā pazīme parasti ir tas, ka suns sajūt hipersensitivitāti (paaugstinātu ādas jutību) kakla apvidū, dažiem izraisot nepārvaramu vēlmi kasīt kaklu un plecus. Tam parasti seko spēcīgas sāpes galvā, kaklā un plecos, izraisot smilkstēšanu un kaukšanu. Slimībai progresējot, tā sagrauj kavaliera muguras smadzeņu daļas un ir tik sāpīga, ka skartais suns izliec kaklu un, pat guļ un ēd tikai ar augsti paceltu galvu. Suņu kājas var pakāpeniski kļūt vājākas, kas arvien vairāk apgrūtina staigāšanu. Dažiem suņiem stāvoklis pasliktinās līdz pat paralīzei un nāvei.
Diagnoze:
Vienīgā precīzā diagnostikas metode ir magnētiskā rezonanse (MR), kas ir ļoti dārga procedūra. MR ļauj veterinārajam neirologam izpētīt jebkādu anomāliju klātbūtni muguras smadzenēs , kas varētu izraisīt cerebrospinālā šķidruma plūsmas aizturi. Lai iegūtu precīzus MR rezultātus, ir nepieciešama anestēzija..Latvijā šo pārbaudi veikt pagaidām nav iespējams. Tuvākais ir Igaunijā, bet rezultāti tiks nolasīti Somijā.
Cita saslimšana, kas bieži sastopama kavalieriem ar līdzīgiem simptomiem kā SM, ir primārais sekretorais vidusauss iekaisums (PSOM), kas ir gļotains, šķidrs korķis, kas piepilda vidusausi un izraisa bungplēvītes izspiešanos. Dēļ tā, ka sāpes un citas sajūtas galvas un kakla apvidū, ko izraisa PSOM, ir tik līdzīgas SM simptomiem, vienmēr jāpārbauda iespēja, ka kavalierim ir PSOM nevis SM, pirms SM diagnosticēšanas.
Ārstēšana:
SM ārstēšanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Pirms slimība progresē līdz savai smagākajai formai, kortikosteroīdu (piem., prednizolons) un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (piem., Rimadyl, Metacam) lietošana var atvieglot simptomus, bet ne apstādināt procesu. Kortikosteroīdiem ir nopietnas blakusparādības, tādas kā svara, gaitas un ādas izmaiņas un spēcīga imūnsupresīva ietekme. Ilgstoša šo zāļu lietošana nav ieteicama.
Lai samazinātu sāpes un stāvokļa pasliktināšanos, var būt nepieciešams veikt operāciju, lai atļautu cerebrospinālajam šķidrumam plūst normāli. Tomēr, šādas operācijas ir tehniski sarežģītas un tās vajadzētu veikt tikai speciālistiem. Dažos gadījumos tiek ievietots šunts. Kaut gan operācijas parasti ir veiksmīgas, tās ir ļoti dārgas un daudziem suņiem vai nu notiek slimības recidīvs vai vēl joprojām saglabājās sāpju pazīmes un kasīšanās. Visbiežākais ziņotais recidīvu iemesls ir pēcoperācijas rētaudu saviešanās. Kāds neirologs izmanto titāna cilpu, lai izvairītos no šādas rētaudu veidošanās.
Par klīnikām, kurās iespējams veikt šo pārbaudi informāciju meklējiet šeit: http://www.thecavalierclub.co.uk/health/syringo/mriscan.html
Īsumā:
Siringomielija (SM) ir nopietna saslimšana, kura raksturojas ar šķirduma pildītu dobumu veidošanos muguras smadzenēs netālu no galvas smadzenēm. Tā ir pazīstama arī kā „kakla kasītāja slimība”, jo viena no tipiskākajām pazīmēm ir kasīšanās kakla zonā, īpaši satraukuma brīžos.
Kavaliera karaļa Čārlza spaniela galvaskausa aizmugurējā daļa tipiski var būt par mazu, lai tajā ievietotos visas smadzenītes (viena no galvas smadzeņu anatomiskajām daļām), kas var būt arī pārāk lielas un tādēļ tās spiežas laukā caur foramen magnum (caurumu galvaskausa aizmugurē) daļēji bloķējot cerebrospinālā šķidruma (CSŠ) plūsmu. Patoloģiskās CSŠ plūsmas radītais atšķirīgais spiediens tiek uzskatīts par cēloni, kas rada SM dobumus ( sauktus par syrinx) muguras smadzenēs, lai gan zinātnieki nav nonākuši pie kopīga lēmuma.
SM ir reti sastopama lielākajai daļai suņu šķirņu, bet ir izplatīta Kavaliera Karaļa Čārlza spanieliem, grifoniem, pekiniešiem, čihua-hua un tamlīdzīgām šķirnēm ar līdzīgu galvas kausa formu. Kopš 2000. gada ir pieaudzis kavalieriem diagnosticēto gadījumu skaits. Tā ir visā pasaulē sastopama saslimšana, kas neaprobežojas ar konkrētu valsti, šķirnes līniju vai auzdētavu un eksperti ziņo, ka tiek uzskatīts, ka šī patoloģija ir iedzimta.
Simptomi:
SM reti var tikt atklāta jauniem kucēniem, tā kā tās simptomi parasti nav manāmi pirms sešu mēnešu vai vairāku gadu vecuma sasniegšanas.
Sāpes ir vissvarīgākā slimības klīniskā pazīme. Simptomi var plaši variēt dažādiem suņiem, bet pirmā pazīme parasti ir tas, ka suns sajūt hipersensitivitāti (paaugstinātu ādas jutību) kakla apvidū, dažiem izraisot nepārvaramu vēlmi kasīt kaklu un plecus. Tam parasti seko spēcīgas sāpes galvā, kaklā un plecos, izraisot smilkstēšanu un kaukšanu. Slimībai progresējot, tā sagrauj kavaliera muguras smadzeņu daļas un ir tik sāpīga, ka skartais suns izliec kaklu un, pat guļ un ēd tikai ar augsti paceltu galvu. Suņu kājas var pakāpeniski kļūt vājākas, kas arvien vairāk apgrūtina staigāšanu. Dažiem suņiem stāvoklis pasliktinās līdz pat paralīzei un nāvei.
Diagnoze:
Vienīgā precīzā diagnostikas metode ir magnētiskā rezonanse (MR), kas ir ļoti dārga procedūra. MR ļauj veterinārajam neirologam izpētīt jebkādu anomāliju klātbūtni muguras smadzenēs , kas varētu izraisīt cerebrospinālā šķidruma plūsmas aizturi. Lai iegūtu precīzus MR rezultātus, ir nepieciešama anestēzija..Latvijā šo pārbaudi veikt pagaidām nav iespējams. Tuvākais ir Igaunijā, bet rezultāti tiks nolasīti Somijā.
Cita saslimšana, kas bieži sastopama kavalieriem ar līdzīgiem simptomiem kā SM, ir primārais sekretorais vidusauss iekaisums (PSOM), kas ir gļotains, šķidrs korķis, kas piepilda vidusausi un izraisa bungplēvītes izspiešanos. Dēļ tā, ka sāpes un citas sajūtas galvas un kakla apvidū, ko izraisa PSOM, ir tik līdzīgas SM simptomiem, vienmēr jāpārbauda iespēja, ka kavalierim ir PSOM nevis SM, pirms SM diagnosticēšanas.
Ārstēšana:
SM ārstēšanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Pirms slimība progresē līdz savai smagākajai formai, kortikosteroīdu (piem., prednizolons) un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (piem., Rimadyl, Metacam) lietošana var atvieglot simptomus, bet ne apstādināt procesu. Kortikosteroīdiem ir nopietnas blakusparādības, tādas kā svara, gaitas un ādas izmaiņas un spēcīga imūnsupresīva ietekme. Ilgstoša šo zāļu lietošana nav ieteicama.
Lai samazinātu sāpes un stāvokļa pasliktināšanos, var būt nepieciešams veikt operāciju, lai atļautu cerebrospinālajam šķidrumam plūst normāli. Tomēr, šādas operācijas ir tehniski sarežģītas un tās vajadzētu veikt tikai speciālistiem. Dažos gadījumos tiek ievietots šunts. Kaut gan operācijas parasti ir veiksmīgas, tās ir ļoti dārgas un daudziem suņiem vai nu notiek slimības recidīvs vai vēl joprojām saglabājās sāpju pazīmes un kasīšanās. Visbiežākais ziņotais recidīvu iemesls ir pēcoperācijas rētaudu saviešanās. Kāds neirologs izmanto titāna cilpu, lai izvairītos no šādas rētaudu veidošanās.
Par klīnikām, kurās iespējams veikt šo pārbaudi informāciju meklējiet šeit: http://www.thecavalierclub.co.uk/health/syringo/mriscan.html
Vakcinācija
Izmaiņas Veterinārāsmedicīnas likumā!
2013.gada 9.maijā LR Saeima apstiprināja izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz Latvijas suņu īpašniekiem tādas pašas prasības kā citu Eiropas valstu iedzīvotājiem.
Turpmāk suņu vakcinācijas pret trakumsērgu veicamas saskaņā ar vakcīnas ražotāja sniegto instrukciju. Ja vakcīnas darbības laiks ir paredzēts ilgāk kā 1 gads, tad nākamā vakcīna jāveic pēc instrukcijā norādītā laika.
Piem. Merial - darbības laiks 2 gadi, Nobivac - darbības laiks 3 gadi. Pirms vakcinācijas jautājiet vetārstam, par vakcīnas darbības laiku!
Tomēr dodoties uz trešajām valstīm ( Krieviju, Baltkrieviju u.c.) būs jāievēro šo valstu prasības, kuras var uzzināt konkrētās valsts vētniecībā.
Izmaiņas Veterinārāsmedicīnas likumā!
2013.gada 9.maijā LR Saeima apstiprināja izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz Latvijas suņu īpašniekiem tādas pašas prasības kā citu Eiropas valstu iedzīvotājiem.
Turpmāk suņu vakcinācijas pret trakumsērgu veicamas saskaņā ar vakcīnas ražotāja sniegto instrukciju. Ja vakcīnas darbības laiks ir paredzēts ilgāk kā 1 gads, tad nākamā vakcīna jāveic pēc instrukcijā norādītā laika.
Piem. Merial - darbības laiks 2 gadi, Nobivac - darbības laiks 3 gadi. Pirms vakcinācijas jautājiet vetārstam, par vakcīnas darbības laiku!
Tomēr dodoties uz trešajām valstīm ( Krieviju, Baltkrieviju u.c.) būs jāievēro šo valstu prasības, kuras var uzzināt konkrētās valsts vētniecībā.
Ērču pārnēsātās suņu slimības
Ja pamanāt tālāk rakstā norādītās pazīmes, nekavējoties jābrauc uz klīniku ( diennakts klīnika Fr. Candera ielā 4, Rīgā; LLU Veterinārā klīnika Jelgavā) , tikai tā varēs glābt suņa dzīvību!!!
Borelioze jeb Laima slimība ir bakteriāla infekcija, kuru izraisa Borrelia burgdorferi. Ērces pārnēsā slimību izraisītājus savā organismā, un, kad ērce barojas ar suņa asinīm, slimības izraisītājs iekļūst organismā. Tālāk tas izplatās pa limfu vai asinīm. Cilvēkiem boreliozes gadījumā ap ērces koduma vietu rodas sarkanīgs plankums – erythema migrans –, bet suņiem tāds rodas ļoti reti un apmatojuma dēļ ir grūti pamanāms. Tāpēc suņiem sākuma stadijā boreliozi ir grūti atpazīt. Slimības pazīmes - ļoti augsta ķermeņa temperatūra (līdz pat 42 grādiem), suns kļūst gurdens un miegains, viņam zūd ēstgriba, pēc pāris dienām urīnā parādās asins piejaukums, var novērot kustības traucējumus. Boreliozi ir ļoti grūti diagnosticēt, jo klīniskās pazīmes ir raksturīgas ne tikai šai slimībai: sasārtis plankums suņiem gandrīz nav sastopams un paaugstināta temperatūra un klibošana sastopama arī ļoti daudzu citu slimību gadījumā. Ja slimība agrīnā stadijā netiek diagnosticēta, papildus locītavu problēmām rodas nieru, sirds un aknu bojājumi un cieš arī nervu sistēma. Ir pieejami daži laboratoriski testi, kas palīdz veterinārārstiem noteikt diagnozi, taču galvenā ir kompleksa pieeja slimības diagnosticēšanai: klīniskās pazīmes, laboratorijas testi un suņa īpašnieka novērojumi. Dzīvnieka īpašniekam ir ļoti svarīga loma šīs slimības savlaicīgā diagnosticēšanā. Nekad nedrīkst atstāt bez ievērības pārmaiņas dzīvnieka uzvedībā un veselībā, kas šķiet pārejam pašas, jo reizēm tā ir tikai slimības pagaidu atkāpšanās. Vienmēr konsultējieties ar veterinārārstu, jo agrāka slimības diagnosticēšana nozīmē arī labākus ārstēšanas rezultātus un suņa atveseļošanos.
Babezioze jeb piroplazmoze ir smaga slimība ar hemolītisku anēmiju, kuru izraisa sarkanajos asinsķermenīšos parazitējoši vienšūņi. Kad ērce barojas, slimības izraisītāji iekļūst suņa organismā, kur tie piestiprinās pie sarkanajiem asinsķermenīšiem. Kā klīniskas pazīmes sunim konstatējama paaugstināta temperatūra, vājums, apetītes zudums, ķermeņa masas zudums, suns kļūst anēmisks, palielinās liesa un bieži rodas arī dzeltenā kaite. Slimībai attīstoties, pazīmes kļūst aizvien smagākas. Lai diagnosticētu babeziozi, tiek veikta asins parauga izmeklēšana, kuras gaitā tiek noteikta slimības izraisītāja esamība. Arī šīs slimības gadījumā ir ļoti svarīgi sākt savlaicīgu ārstēšanu. Bieži ar babeziozi saistīta arī Ehrlichia canis infekcija. Arī tā ir ērču pārnēsāta slimības izraisītāja ierosināta slimība. Ehrlichia ir šūnās dzīvojošas baktērijas, kas inficē dzīvnieku asins šūnas.
Suņu ērlihioze noris dažādās stadijās: akūtā fāzē sunim paaugstinās temperatūra, mazinās apetīte un ķermeņa masa, kā arī rodas acu un deguna problēmas. Akūtā fāze var beigties pati no sevis, bez ārstēšanas, dažu nedēļu laikā. Pēc akūtās fāzes izveidojas nākamā fāze, kurā klīnisku pazīmju nav. Šī fāze var ilgt mēnešus un pat gadus. Dzīvnieki ar spēcīgāku imūnsistēmu šajā laikā var pieveikt slimību. Savukārt vājākiem dzīvniekiem var izveidoties t.s. hroniskā fāze: saslimušiem suņiem var būt raksturīga depresija, paaugstināta temperatūra un ķermeņa masas zudums, viņi ir bāli un vēdera apkaime var kļūt jutīga. Ērlihioze ir ļoti grūti diagnosticējama, taču tā tomēr ir jādiagnosticē ātri, lai savlaicīgi sāktu ārstēšanu. Jāņem vērā klīniskās pazīmes, slimību priekšvēsture (piemēram, nesens suņa brauciens uz siltu reģionu, viņam atrasta ērce) un laboratorijas testi.
Anaplazmoze nav tik smaga slimībā kā ērlihioze, taču tai ir līdzīgas klīniskās pazīmes. Pēc inficēšanās (slimības izraisītājs A. Phagocytophilum) rodas paaugstināta temperatūra (virs 39 °C), anoreksija, depresija, caureja, letarģija un liesas palielināšanās. Dažiem dzīvniekiem var būt konstatējama arī klibošana vai nervu sistēmas traucējumi, taču tās var būt konstatējamas arī ar anaplazmozi bieži saistītās Borrelia burgdorferi infekcijas dēļ. Tāpat kā citu iepriekš aprakstīto slimību gadījumā arī anaplazmozes klīniskās pazīmes nav specifiskas. Ērču pārnēsātais ērču encefalīts, kas ir viena no bīstamākajām slimībām cilvēkiem, var būt sastopams arī suņiem, taču ļoti reti. Suņi gan var būt seropozitīvi, taču klīniskās izpausmēs encefalīts viņiem gandrīz nav sastopams.
materiāls sagatavots no diena.lv, parazitiem-ne.lv
Ja pamanāt tālāk rakstā norādītās pazīmes, nekavējoties jābrauc uz klīniku ( diennakts klīnika Fr. Candera ielā 4, Rīgā; LLU Veterinārā klīnika Jelgavā) , tikai tā varēs glābt suņa dzīvību!!!
Borelioze jeb Laima slimība ir bakteriāla infekcija, kuru izraisa Borrelia burgdorferi. Ērces pārnēsā slimību izraisītājus savā organismā, un, kad ērce barojas ar suņa asinīm, slimības izraisītājs iekļūst organismā. Tālāk tas izplatās pa limfu vai asinīm. Cilvēkiem boreliozes gadījumā ap ērces koduma vietu rodas sarkanīgs plankums – erythema migrans –, bet suņiem tāds rodas ļoti reti un apmatojuma dēļ ir grūti pamanāms. Tāpēc suņiem sākuma stadijā boreliozi ir grūti atpazīt. Slimības pazīmes - ļoti augsta ķermeņa temperatūra (līdz pat 42 grādiem), suns kļūst gurdens un miegains, viņam zūd ēstgriba, pēc pāris dienām urīnā parādās asins piejaukums, var novērot kustības traucējumus. Boreliozi ir ļoti grūti diagnosticēt, jo klīniskās pazīmes ir raksturīgas ne tikai šai slimībai: sasārtis plankums suņiem gandrīz nav sastopams un paaugstināta temperatūra un klibošana sastopama arī ļoti daudzu citu slimību gadījumā. Ja slimība agrīnā stadijā netiek diagnosticēta, papildus locītavu problēmām rodas nieru, sirds un aknu bojājumi un cieš arī nervu sistēma. Ir pieejami daži laboratoriski testi, kas palīdz veterinārārstiem noteikt diagnozi, taču galvenā ir kompleksa pieeja slimības diagnosticēšanai: klīniskās pazīmes, laboratorijas testi un suņa īpašnieka novērojumi. Dzīvnieka īpašniekam ir ļoti svarīga loma šīs slimības savlaicīgā diagnosticēšanā. Nekad nedrīkst atstāt bez ievērības pārmaiņas dzīvnieka uzvedībā un veselībā, kas šķiet pārejam pašas, jo reizēm tā ir tikai slimības pagaidu atkāpšanās. Vienmēr konsultējieties ar veterinārārstu, jo agrāka slimības diagnosticēšana nozīmē arī labākus ārstēšanas rezultātus un suņa atveseļošanos.
Babezioze jeb piroplazmoze ir smaga slimība ar hemolītisku anēmiju, kuru izraisa sarkanajos asinsķermenīšos parazitējoši vienšūņi. Kad ērce barojas, slimības izraisītāji iekļūst suņa organismā, kur tie piestiprinās pie sarkanajiem asinsķermenīšiem. Kā klīniskas pazīmes sunim konstatējama paaugstināta temperatūra, vājums, apetītes zudums, ķermeņa masas zudums, suns kļūst anēmisks, palielinās liesa un bieži rodas arī dzeltenā kaite. Slimībai attīstoties, pazīmes kļūst aizvien smagākas. Lai diagnosticētu babeziozi, tiek veikta asins parauga izmeklēšana, kuras gaitā tiek noteikta slimības izraisītāja esamība. Arī šīs slimības gadījumā ir ļoti svarīgi sākt savlaicīgu ārstēšanu. Bieži ar babeziozi saistīta arī Ehrlichia canis infekcija. Arī tā ir ērču pārnēsāta slimības izraisītāja ierosināta slimība. Ehrlichia ir šūnās dzīvojošas baktērijas, kas inficē dzīvnieku asins šūnas.
Suņu ērlihioze noris dažādās stadijās: akūtā fāzē sunim paaugstinās temperatūra, mazinās apetīte un ķermeņa masa, kā arī rodas acu un deguna problēmas. Akūtā fāze var beigties pati no sevis, bez ārstēšanas, dažu nedēļu laikā. Pēc akūtās fāzes izveidojas nākamā fāze, kurā klīnisku pazīmju nav. Šī fāze var ilgt mēnešus un pat gadus. Dzīvnieki ar spēcīgāku imūnsistēmu šajā laikā var pieveikt slimību. Savukārt vājākiem dzīvniekiem var izveidoties t.s. hroniskā fāze: saslimušiem suņiem var būt raksturīga depresija, paaugstināta temperatūra un ķermeņa masas zudums, viņi ir bāli un vēdera apkaime var kļūt jutīga. Ērlihioze ir ļoti grūti diagnosticējama, taču tā tomēr ir jādiagnosticē ātri, lai savlaicīgi sāktu ārstēšanu. Jāņem vērā klīniskās pazīmes, slimību priekšvēsture (piemēram, nesens suņa brauciens uz siltu reģionu, viņam atrasta ērce) un laboratorijas testi.
Anaplazmoze nav tik smaga slimībā kā ērlihioze, taču tai ir līdzīgas klīniskās pazīmes. Pēc inficēšanās (slimības izraisītājs A. Phagocytophilum) rodas paaugstināta temperatūra (virs 39 °C), anoreksija, depresija, caureja, letarģija un liesas palielināšanās. Dažiem dzīvniekiem var būt konstatējama arī klibošana vai nervu sistēmas traucējumi, taču tās var būt konstatējamas arī ar anaplazmozi bieži saistītās Borrelia burgdorferi infekcijas dēļ. Tāpat kā citu iepriekš aprakstīto slimību gadījumā arī anaplazmozes klīniskās pazīmes nav specifiskas. Ērču pārnēsātais ērču encefalīts, kas ir viena no bīstamākajām slimībām cilvēkiem, var būt sastopams arī suņiem, taču ļoti reti. Suņi gan var būt seropozitīvi, taču klīniskās izpausmēs encefalīts viņiem gandrīz nav sastopams.
materiāls sagatavots no diena.lv, parazitiem-ne.lv
ŪDENS INTOKSIKĀCIJA.
KĀDS STĀSTS NO EMBEE AUDZĒTAVAS UN BRĪDINĀJUMS CITIEM, KURI MĪL ŪDENS PELDES
Atrodiet laiku, lai izlasītu- tas var izglabāt jūsu suņa dzīvību!
Kādam no manas audzētavas kucēniem, kurš ticis ļoti gādīgās un mīlošās rokās, sestdienas rīts iesākās kā parasti. Šai ģimenē suņiem ir augstvērtīga barība, izklaides, izbraucieni, pārgājieni.
Arī šai pēcpusdienā viņi aizbrauca uz savu iemīļoto atpūtas vietu, kur var izpeldēties. Viņiem pievienojās arī draugi. Stundas pelde un rotaļas pie ūdens izvērtās 3h garumā. Laiks bija pasakains.
Suņi bija netīri, slapji un piekusuši. Atvadījās no draugiem un devās uz mašīnu, kad pamanīja, ka viņu puisēns uzvedas dīvaini. Acis kļuva stiklainas un pats dezorientēts. Tad viņš izvēma ļoti daudz ūdens, putas, nedaudz zāli un zaudēja kontroli pār savu urīnpūsli. Suns tika ātri ievietots mašīnā, lai dotos mājās, jo domāja, ka būs ko sliktu apēdis, un drīz kļūs labāk, bet strauji kļuva arvien sliktāk, arvien vairāk dezorientēts un nereaģēja uz apkārtni. Nekavējoties mašīna tika pagriezta uz tuvāko veterināro klīniku. Nokļūstot klīnikā, suns jau bija bezspēcīgs, sirds ritms uz minimālās robežas. Jautri pavadītā diena mijās ar nāves robežu. Ārsti darīja ko spēja, elektrolīti bija ļoti zemi, un nespēja pateikt, kas par problēmu. Sakarā ar nopietnajiem simptomiem, tika izlemts suni pārvest uz veterināro koledžu Ontario, kur iespējams saņemt izcilu diagnostiku un kopšanu intensīvā terapijā.
Brauciens uz koledžas klīniku ilga 35 minūtes. Pa ceļam sazvanoties ar mani, lai arī varu doties turp. Sunim atkal sirds ritms bija uz zemākās robežas, sākās lēkmes, smadzeņu tūska un vispār vairs nereaģēja uz apkārtējo.
Pirms vairākiem gadiem man bija online Kavalieru grupa, kur kāda biedre zaudēja savu meitenīti, noslīkstot. Tad izvērtās vairākas diskusijas par noslīkšanu un ūdens intoksikāciju. Man nebija šaubu, ka tagad notikušais, ir viens no šiem gadījumiem, un iznākums reti, kad ir pozitīvs...
Līdz 11iem dienā izdevās mūsu puiku stabilizēt, bet viņš vienalga nereaģēja uz apkārtni un smadzeņu tūska turpinājās, kā arī parādījās neiroloģiskas problēmas. Viņam tika ievadīti diurētiskie līdzekļi, kas nedaudz pacēla elektrolītus. Beidzot mums atļāva sunīti redzēt, un saprast, cik vinš patiesībā ir slims. Nebija cerības, ka reiz dzīvespriecīgais puika līdz rītam izdzīvos.
Naktī notika brīnums! Viss liekais ūdens izvadījās un viss stabilizējās. Normalizējās elektrolīti, normalizējās sirdsdarbība, pārgāja lēkmes un pamodies skatījās, kur saimnieki. Puika tai pašā dienā vēkāk tika izrakstīts no klīnikas.
Tikai dažas nedēļas vēlāk suns bija atveseļojies gandrīz 100 % un atgriezies savā ierastajā dzīvē. Īpašnieki bauda katru mirkli kopā ar viņu. Dzīve patiesi ir tik trausla, kura var salūzt vienā mirklī.
Šim puisēnam dzīvē maz kas būs mainījies. Tās pašas izklaides, pastaigas, rotaļas un peldes. Tagad tikai tiek kontrolēts, cik peldes vienā dienā pieļaujamas un, cik ilgi uzturēsies ūdenī. Suns pats nevar noteikt, cik ūdens izklaides nekaitēs veselībai, par to domā viņa mīlošais saimnieks.
KĀ ŪDENS VAR BŪT TOKSISKS?
Hiponatriēmija notiek, kad ūdens iekļūst organismā vairāk, nekā tas spēj pārstrādāt. Liela ūdens daudzuma uzņemšana atšķaida ķermeņa šķidrumu un potenciāli bīstami izjauc elektrolītu līdzsvaru.
Liekais ūdens samazina Na daudzumu. Nātrijs ir būtiska sastāvdaļa darba šūnām, nodrošinot pastāvīgu iekšējo vidi organismā, iesaistoties muskuļu kontrakcijās, nervu impulsu pārvadē un citos procesos.
Simptomi:
KĀDS STĀSTS NO EMBEE AUDZĒTAVAS UN BRĪDINĀJUMS CITIEM, KURI MĪL ŪDENS PELDES
Atrodiet laiku, lai izlasītu- tas var izglabāt jūsu suņa dzīvību!
Kādam no manas audzētavas kucēniem, kurš ticis ļoti gādīgās un mīlošās rokās, sestdienas rīts iesākās kā parasti. Šai ģimenē suņiem ir augstvērtīga barība, izklaides, izbraucieni, pārgājieni.
Arī šai pēcpusdienā viņi aizbrauca uz savu iemīļoto atpūtas vietu, kur var izpeldēties. Viņiem pievienojās arī draugi. Stundas pelde un rotaļas pie ūdens izvērtās 3h garumā. Laiks bija pasakains.
Suņi bija netīri, slapji un piekusuši. Atvadījās no draugiem un devās uz mašīnu, kad pamanīja, ka viņu puisēns uzvedas dīvaini. Acis kļuva stiklainas un pats dezorientēts. Tad viņš izvēma ļoti daudz ūdens, putas, nedaudz zāli un zaudēja kontroli pār savu urīnpūsli. Suns tika ātri ievietots mašīnā, lai dotos mājās, jo domāja, ka būs ko sliktu apēdis, un drīz kļūs labāk, bet strauji kļuva arvien sliktāk, arvien vairāk dezorientēts un nereaģēja uz apkārtni. Nekavējoties mašīna tika pagriezta uz tuvāko veterināro klīniku. Nokļūstot klīnikā, suns jau bija bezspēcīgs, sirds ritms uz minimālās robežas. Jautri pavadītā diena mijās ar nāves robežu. Ārsti darīja ko spēja, elektrolīti bija ļoti zemi, un nespēja pateikt, kas par problēmu. Sakarā ar nopietnajiem simptomiem, tika izlemts suni pārvest uz veterināro koledžu Ontario, kur iespējams saņemt izcilu diagnostiku un kopšanu intensīvā terapijā.
Brauciens uz koledžas klīniku ilga 35 minūtes. Pa ceļam sazvanoties ar mani, lai arī varu doties turp. Sunim atkal sirds ritms bija uz zemākās robežas, sākās lēkmes, smadzeņu tūska un vispār vairs nereaģēja uz apkārtējo.
Pirms vairākiem gadiem man bija online Kavalieru grupa, kur kāda biedre zaudēja savu meitenīti, noslīkstot. Tad izvērtās vairākas diskusijas par noslīkšanu un ūdens intoksikāciju. Man nebija šaubu, ka tagad notikušais, ir viens no šiem gadījumiem, un iznākums reti, kad ir pozitīvs...
Līdz 11iem dienā izdevās mūsu puiku stabilizēt, bet viņš vienalga nereaģēja uz apkārtni un smadzeņu tūska turpinājās, kā arī parādījās neiroloģiskas problēmas. Viņam tika ievadīti diurētiskie līdzekļi, kas nedaudz pacēla elektrolītus. Beidzot mums atļāva sunīti redzēt, un saprast, cik vinš patiesībā ir slims. Nebija cerības, ka reiz dzīvespriecīgais puika līdz rītam izdzīvos.
Naktī notika brīnums! Viss liekais ūdens izvadījās un viss stabilizējās. Normalizējās elektrolīti, normalizējās sirdsdarbība, pārgāja lēkmes un pamodies skatījās, kur saimnieki. Puika tai pašā dienā vēkāk tika izrakstīts no klīnikas.
Tikai dažas nedēļas vēlāk suns bija atveseļojies gandrīz 100 % un atgriezies savā ierastajā dzīvē. Īpašnieki bauda katru mirkli kopā ar viņu. Dzīve patiesi ir tik trausla, kura var salūzt vienā mirklī.
Šim puisēnam dzīvē maz kas būs mainījies. Tās pašas izklaides, pastaigas, rotaļas un peldes. Tagad tikai tiek kontrolēts, cik peldes vienā dienā pieļaujamas un, cik ilgi uzturēsies ūdenī. Suns pats nevar noteikt, cik ūdens izklaides nekaitēs veselībai, par to domā viņa mīlošais saimnieks.
KĀ ŪDENS VAR BŪT TOKSISKS?
Hiponatriēmija notiek, kad ūdens iekļūst organismā vairāk, nekā tas spēj pārstrādāt. Liela ūdens daudzuma uzņemšana atšķaida ķermeņa šķidrumu un potenciāli bīstami izjauc elektrolītu līdzsvaru.
Liekais ūdens samazina Na daudzumu. Nātrijs ir būtiska sastāvdaļa darba šūnām, nodrošinot pastāvīgu iekšējo vidi organismā, iesaistoties muskuļu kontrakcijās, nervu impulsu pārvadē un citos procesos.
Simptomi:
- koordinācijas zudums
- nespēks
- slikta dūša
- vēdera uzpūšanās
- vemšana
- palielinātas acu zīlītes
- stiklainas acis
- bālas smaganas
- pastiprināta siekalošanās
- lēkmes
- samaņas zudums
- apgrūtināta elpošana
- nenormāla sirds darbība ( Abnormal heart rate)
- kolapss ( piepešs sirds un asinsvadu vājums)
- koma
- nāve