Kas jāzina, pirms pērc kucēnu...
Šis jautājums ir aktuāls ikvienam topošajam Kavalierīša īpašniekam! Bieži vien var novērot sludinājumus, kuros vieni kucēni maksā ļoti dārgi, bet otri salīdzinoši lēti. Kāpēc tā? Mēģināsim paskaidrot.
Kad esiet nolēmis kļūt par kavalierīša īpašnieku un atvēris kādu sludinājumu portālu, apskatījis sludinājumus, mēs iesakām Jums uzzināt par izvēlētā mazuļa izcelsmi.
1. Veselība (sirds, actiņas un kāju (patellas) pārbaudes kucēnu vecākiem obligātas), lūdziet, lai audzētājs Jums parāda vai nosūta pa e- pastu pārbaužu rezultātus uz, kuriem ir vetārsta zīmogs. Ja šķiet, ka neko no tā nesaprotiet, variet droši atsūtīt mums uz e- pastu [email protected] , noskaidrosim to kopā..
Bieži vien lēto kucēnu audzētāji aizbildinās, ka mamma un tētis ir veseli, variet atbraukt paskatīties, priecīgi skraida pa pagalmu. Ar to ir pa maz. Mēs nevaram redzēt, vai kādam no vecākiem ir katarakta, vai slima sirsniņa un t.t. To spēj noteikt tikai sertificēts vetārsts. Atbildīgs audzētājs leposies ar labiem pārbaužu rezultātiem, bet nepāros suņus, ja rezultāti būs negatīvi. Ir dažas nianses, kas pieļaujamas, bet jebkurā gadījumā to izskata klubs, vai dot pārošanas atļauju, kura ir neatņemama sastāvdaļa pirms suņu pārošanas.
2.Ciltsraksti ir dokuments, kas pierāda, ka suns ir dzimis "likumīga laulībā", kur redzama ļoti svarīga informācija par suņa izcelsmi vairākās paaudzēs. Ja nav ciltsrakstu, tas ir metiss, jeb krancis, lai pēc kā viņš izskatītos. Ciltsraksti, kā cilvēkam dzimšanas apliecība. Pēc kluba metiena kontroles 8 nedēļu vecumā, tiek izgatavoti ciltsraksti ikvienam kucēnam, arī pet klases (suņuks, kas tikai kā mājas mīlulis) kucēnam, kurš nedrīkstēs piedalīties izstādēs un vaislas darbā. Neticiet, ja Jums saka, ar ciltsrakstiem kucēns maksās tik, bez- tik. Cena neveidojas ciltsrakstos.
3.Vakcinācijas pase - tas ir otrs dokuments, kam noteikti jābūt!
4. Atsavināšanas līgums starp pircēju un pārdevēju. Tos audzētājs nedrukā pats (izņemot premium audzētavas), bet izdala un paraksta kluba pārstāvji metiena kontroles laikā.
Daudzi audzētāji raksta savus papildus pirkšanas-pārdošanas līgumus.
Neuzķeraties uz krāpniekiem! Esat modri!
Ja ir šaubas par kādu metienu, skatieties www.dogs.lv mājas lapu. Tur atradīsiet gan klubus, gan klubu kontaktus.
Latvijas Kinoloģiskās Federācijas klubi ir lepni par saviem audzētājiem, un stingri seko līdz mazuļu dzimšanai, attīstībai un to kopšanai.
* Latvijas likumdošana šobrīd cenšas ierobežot suņu „ražotājus”, nosakot, ka vaislas un izstāžu suņiem jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu bāzē. Tas nozīmē, ka Jums būtu jāpajautā audzētājam Latvijā dzīvojošo vecāku (bieži gadās, ka kucēnu tētis nedzīvo Latvijā), mammītes obligāti čipa numuru un pārbaudīt vai sunītis ir reģistrēts šeit: http://www.ldc.gov.lv/lv/pamatdarbibas/dzivnieku_registrs/
No 2016.gada jābūt reģistrētiem visiem suņiem, neskatoties uz to izcelsmi.
Vēl svarīgs dokuments ir speciāla apliecība audzētājam, kas norāda uz Labturības kursu beigšanu. Šīs apliecības iegūšana ir obligāta prasība gan suņu, gan kaķu audzētājiem.
* Atcerieties, pat ja mazulītis tiek pirkts ģimenei, priekš sevis sirsniņai, ar ko kopā dalīties ģimenes priekos un bēdās un nemaz neplānojiet doties uz izstādēm, Jūs vienalga gribēsiet veselu savu topošo ģimenes locekli. Pārdzīvojumi, par kucēna slimošanu, viņa ciešanām, izdevumi vetārstam...tas noteikti nav Jums vajadzīgs, tāpēc neatbalstīsim tos, kam mīluļu veselība nerūp!
Tātad kopsavilkumā īsi:
1. Veselības pārbaudes vecākiem
2. Ciltsraksti, kluba rekomendācija
3. Reģistrācija lauksaimniecības dzīvnieku datubāzē un labturības kursu apliecība
4. Līgums.
Jūsu kucēna audzētājs būs gandrīz kā Jūsu jaunais ģimenes loceklis un draugs, jo labs audzētājs uztrauksies, leposies, interesēsies, un sekos līdz sava kucēna nākotnei jaunajā ģimenē.
Uz doto brīdi tas viss... lai Jums veicās!
Šis jautājums ir aktuāls ikvienam topošajam Kavalierīša īpašniekam! Bieži vien var novērot sludinājumus, kuros vieni kucēni maksā ļoti dārgi, bet otri salīdzinoši lēti. Kāpēc tā? Mēģināsim paskaidrot.
Kad esiet nolēmis kļūt par kavalierīša īpašnieku un atvēris kādu sludinājumu portālu, apskatījis sludinājumus, mēs iesakām Jums uzzināt par izvēlētā mazuļa izcelsmi.
1. Veselība (sirds, actiņas un kāju (patellas) pārbaudes kucēnu vecākiem obligātas), lūdziet, lai audzētājs Jums parāda vai nosūta pa e- pastu pārbaužu rezultātus uz, kuriem ir vetārsta zīmogs. Ja šķiet, ka neko no tā nesaprotiet, variet droši atsūtīt mums uz e- pastu [email protected] , noskaidrosim to kopā..
Bieži vien lēto kucēnu audzētāji aizbildinās, ka mamma un tētis ir veseli, variet atbraukt paskatīties, priecīgi skraida pa pagalmu. Ar to ir pa maz. Mēs nevaram redzēt, vai kādam no vecākiem ir katarakta, vai slima sirsniņa un t.t. To spēj noteikt tikai sertificēts vetārsts. Atbildīgs audzētājs leposies ar labiem pārbaužu rezultātiem, bet nepāros suņus, ja rezultāti būs negatīvi. Ir dažas nianses, kas pieļaujamas, bet jebkurā gadījumā to izskata klubs, vai dot pārošanas atļauju, kura ir neatņemama sastāvdaļa pirms suņu pārošanas.
2.Ciltsraksti ir dokuments, kas pierāda, ka suns ir dzimis "likumīga laulībā", kur redzama ļoti svarīga informācija par suņa izcelsmi vairākās paaudzēs. Ja nav ciltsrakstu, tas ir metiss, jeb krancis, lai pēc kā viņš izskatītos. Ciltsraksti, kā cilvēkam dzimšanas apliecība. Pēc kluba metiena kontroles 8 nedēļu vecumā, tiek izgatavoti ciltsraksti ikvienam kucēnam, arī pet klases (suņuks, kas tikai kā mājas mīlulis) kucēnam, kurš nedrīkstēs piedalīties izstādēs un vaislas darbā. Neticiet, ja Jums saka, ar ciltsrakstiem kucēns maksās tik, bez- tik. Cena neveidojas ciltsrakstos.
3.Vakcinācijas pase - tas ir otrs dokuments, kam noteikti jābūt!
4. Atsavināšanas līgums starp pircēju un pārdevēju. Tos audzētājs nedrukā pats (izņemot premium audzētavas), bet izdala un paraksta kluba pārstāvji metiena kontroles laikā.
Daudzi audzētāji raksta savus papildus pirkšanas-pārdošanas līgumus.
Neuzķeraties uz krāpniekiem! Esat modri!
Ja ir šaubas par kādu metienu, skatieties www.dogs.lv mājas lapu. Tur atradīsiet gan klubus, gan klubu kontaktus.
Latvijas Kinoloģiskās Federācijas klubi ir lepni par saviem audzētājiem, un stingri seko līdz mazuļu dzimšanai, attīstībai un to kopšanai.
* Latvijas likumdošana šobrīd cenšas ierobežot suņu „ražotājus”, nosakot, ka vaislas un izstāžu suņiem jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu bāzē. Tas nozīmē, ka Jums būtu jāpajautā audzētājam Latvijā dzīvojošo vecāku (bieži gadās, ka kucēnu tētis nedzīvo Latvijā), mammītes obligāti čipa numuru un pārbaudīt vai sunītis ir reģistrēts šeit: http://www.ldc.gov.lv/lv/pamatdarbibas/dzivnieku_registrs/
No 2016.gada jābūt reģistrētiem visiem suņiem, neskatoties uz to izcelsmi.
Vēl svarīgs dokuments ir speciāla apliecība audzētājam, kas norāda uz Labturības kursu beigšanu. Šīs apliecības iegūšana ir obligāta prasība gan suņu, gan kaķu audzētājiem.
* Atcerieties, pat ja mazulītis tiek pirkts ģimenei, priekš sevis sirsniņai, ar ko kopā dalīties ģimenes priekos un bēdās un nemaz neplānojiet doties uz izstādēm, Jūs vienalga gribēsiet veselu savu topošo ģimenes locekli. Pārdzīvojumi, par kucēna slimošanu, viņa ciešanām, izdevumi vetārstam...tas noteikti nav Jums vajadzīgs, tāpēc neatbalstīsim tos, kam mīluļu veselība nerūp!
Tātad kopsavilkumā īsi:
1. Veselības pārbaudes vecākiem
2. Ciltsraksti, kluba rekomendācija
3. Reģistrācija lauksaimniecības dzīvnieku datubāzē un labturības kursu apliecība
4. Līgums.
Jūsu kucēna audzētājs būs gandrīz kā Jūsu jaunais ģimenes loceklis un draugs, jo labs audzētājs uztrauksies, leposies, interesēsies, un sekos līdz sava kucēna nākotnei jaunajā ģimenē.
Uz doto brīdi tas viss... lai Jums veicās!
Galvenie punkti no MK Nr.266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai
III. Īpašās prasības suņa turēšanai
9. Suni atļauts atsavināt, nākamajam īpašniekam nododot kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi:
9.1. pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā;
9.2. pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)
10. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:
10.1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk - norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
12.1. suni ved pavadā;
12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.
13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
14. Ārpus pilsētām un ciemiem:
14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
14.2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!";
14.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
16. Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina:
16.1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
16.2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
16.3. suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, - vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.
17. Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim:
17.1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
17.2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
17.3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;
17.4. suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;
17.5. tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;
17.6. šādus aksesuārus:
17.6.1. vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā;
17.6.2. vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu;
17.6.3. ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.
18. Ja suni tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5.apakšpunktā minēto prasību izpildi.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
19. Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.
VI. Prasības tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem
33.1 Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks, kas pavairo tam piederošos suņus, kaķus vai mājas (istabas) seskus un atsavina to pēcnācējus:
33.1 1. nodrošina, ka šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir ierakstīti Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā;
33.1 2. nodrošina, ka mājas (istabas) dzīvnieki ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību un mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē ir izdarīta atzīme par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanu;
33.1 3. ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā un saņēmis apmācību apliecinošu dokumentu vai tam ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks ir juridiska persona, vismaz viens tās darbinieks ir apmācīts vai ieguvis izglītību atbilstoši šajā apakšpunktā minētajām prasībām;
33.1 4. nodrošina, ka sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens, un mājas (istabas) dzīvnieku un tā pēcnācējus tur atbilstoši labturības prasībām.
35. Tirdzniecība nav atļauta ar:
35.1. bīstamiem suņiem un to pēcnācējiem;
35.2. slimiem, ģenētiski nepilnvērtīgiem mājas (istabas) dzīvniekiem (ar iedzimtām slimībām, kroplībām vai patoloģijām);
Pilno versiju skatīt šeit
III. Īpašās prasības suņa turēšanai
9. Suni atļauts atsavināt, nākamajam īpašniekam nododot kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi:
9.1. pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā;
9.2. pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)
10. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:
10.1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk - norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
12.1. suni ved pavadā;
12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.
13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
14. Ārpus pilsētām un ciemiem:
14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
14.2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!";
14.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
16. Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina:
16.1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
16.2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
16.3. suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, - vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.
17. Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim:
17.1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
17.2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
17.3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;
17.4. suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;
17.5. tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;
17.6. šādus aksesuārus:
17.6.1. vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā;
17.6.2. vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu;
17.6.3. ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.
18. Ja suni tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5.apakšpunktā minēto prasību izpildi.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
19. Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.
VI. Prasības tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem
33.1 Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks, kas pavairo tam piederošos suņus, kaķus vai mājas (istabas) seskus un atsavina to pēcnācējus:
33.1 1. nodrošina, ka šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir ierakstīti Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā;
33.1 2. nodrošina, ka mājas (istabas) dzīvnieki ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību un mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē ir izdarīta atzīme par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanu;
33.1 3. ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā un saņēmis apmācību apliecinošu dokumentu vai tam ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks ir juridiska persona, vismaz viens tās darbinieks ir apmācīts vai ieguvis izglītību atbilstoši šajā apakšpunktā minētajām prasībām;
33.1 4. nodrošina, ka sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens, un mājas (istabas) dzīvnieku un tā pēcnācējus tur atbilstoši labturības prasībām.
35. Tirdzniecība nav atļauta ar:
35.1. bīstamiem suņiem un to pēcnācējiem;
35.2. slimiem, ģenētiski nepilnvērtīgiem mājas (istabas) dzīvniekiem (ar iedzimtām slimībām, kroplībām vai patoloģijām);
Pilno versiju skatīt šeit